5. gada 2021. februāra evaņģēlijs ar pāvesta Franciska komentāru

DIENAS LASĪŠANA
No vēstules ebrejiem
Ebrejs 13,1-8

Brāļi, brālīgā mīlestība paliek nelokāma. Neaizmirstiet viesmīlību; daži, praktizējot to, nezinot, ir laipni gaidījuši eņģeļus. Atcerieties ieslodzītos, it kā jūs būtu viņu līdzgaitnieki, un tos, pret kuriem izturas nepareizi, jo arī jums ir ķermenis. Laulība ir jāievēro visiem, un kāzu gulta ir nevainojama. Likumpārkāpējus un laulības pārkāpējus tiesās Dievs.

Jūsu rīcība ir bez skopuma; esi apmierināts ar to, kas tev ir, jo pats Dievs teica: "Es tevi nepametīšu un nepametīšu". Tāpēc mēs varam droši teikt:
«Kungs ir mana palīdzība, es nebaidīšos.
Ko cilvēks man var darīt? ».

Atcerieties savus vadītājus, kuri jums ir teikuši Dieva vārdu, rūpīgi pārdomājot viņu dzīves gala iznākumu, atdariniet viņu ticību.
Jēzus Kristus ir tas pats vakar un šodien, un mūžīgi!

DIENAS evaņģēlijs
No Evaņģēlija saskaņā ar Marku
Mk 6,14-29

Tajā laikā karalis Herods dzirdēja par Jēzu, jo viņa vārds bija kļuvis slavens. Tika teikts: "Jānis Kristītājs ir augšāmcēlies no miroņiem un šī iemesla dēļ viņam ir tiesības darīt brīnumus". Savukārt citi teica: "Tā ir Elija." Vēl citi teica: "Viņš ir pravietis, tāpat kā viens no praviešiem." Bet Herods, to dzirdēdams, sacīja: "Tas Jānis, kuram es biju nocirta galvu, ir augšāmcēlies!"

Patiešām, Herods pats bija sūtījis apcietināt Jāni un ievietot viņu cietumā sava brāļa Filipa sievas Herodijas dēļ, jo viņš viņu apprecēja. Faktiski Jānis sacīja Herodam: "Tev nav likumīgi paturēt sev līdzi brāļa sievu."
Tāpēc Herodiass viņu ienīda un gribēja, lai viņu nogalina, bet viņš to nevarēja, jo Herods baidījās no Jāņa, zinot, ka viņš ir taisnīgs un svēts cilvēks, un viņu uzrauga; klausoties viņā, viņš bija ļoti apmulsis, tomēr klausījās labprātīgi.

Tomēr labvēlīgā diena pienāca, kad Herods savā dzimšanas dienā pasniedza banketu savas tiesas augstākajām amatpersonām, armijas virsniekiem un Galilejas ievērojamajiem. Kad ienāca pati Herodijas meita, viņa dejoja un iepriecināja Herodu un pusdienas. Tad ķēniņš sacīja meitenei: "Pajautājiet man, ko vēlaties, un es jums to došu." Un viņš viņai vairākas reizes zvērēja: «Lai ko jūs man prasītu, es jums to došu, pat ja tā būtu puse no manas valstības». Viņa izgāja un sacīja mātei: "Ko man jautāt?" Viņa atbildēja: "Jāņa Kristītāja galva." Un tūlīt, piesteidzusies pie ķēniņa, viņa izteica lūgumu, sacīdama: "Es gribu, lai jūs man tagad uz paplātes dodat Jāņa Kristītāja galvu." Karalis, kļūstot ļoti skumjš, zvēresta dēļ, un pusdienotāji negribēja viņai atteikt.

Un tūlīt ķēniņš nosūtīja sardzi un pavēlēja viņam atnest Jāņa galvu. Apsargs devās, cietumā nocirta viņam galvu un paņēma galvu uz paplātes, iedeva meitenei un meitene nodeva mātei. Kad Jāņa mācekļi uzzināja par šo faktu, viņi atnāca, paņēma viņa ķermeni un ievietoja kapā.

SVĒTĀ TĒVA VĀRDI
Jānis visu sevi iesvētīja Dievam un savam vēstnesim Jēzum, bet kas galu galā notika? Viņš nomira patiesības labā, kad nosodīja ķēniņa Heroda un Herodijas laulības pārkāpšanu. Cik cilvēku dārgi maksā par uzticību patiesībai! Cik daudz taisnīgu vīriešu dod priekšroku iet pret straumi, lai nenoliedz sirdsapziņas, patiesības balsi! Taisni cilvēki, kuri nebaidās iet pret graudu! (Angelus, 23. gada 2013. jūnijs