8. oktobra svētais: Džovanni Kalabrija, ziniet viņa stāstu

Rīt, piektdien, 8. oktobrī, Baznīca piemin Džovanni Kalabrija.

Ir 1900. gada novembra miglainā vakarā Džovanni Kalabrija, jauna Verones teoloģijas studente, ierauga lupatu kaudzi durvju spraugā: viņš ir mazs čigāns, kurš katru dienu spiests ubagot un nest noteiktu summu, lai aizbēgtu. tiek piekauti un ļaunprātīgi; nezinot, kur vēl patverties, viņš cenšas - kā var - aizstāvēties no aukstuma.

Viņš ir izmisis cilvēks, tāpat kā daudzi citi, viens no tiem, kam nav vārdu nākotnei. Džovanni aizved viņu uz mājām un uztic mātei, kura ir pieradusi dalīties dēla dāsnumā. Tomēr tajā naktī viņš nevarēja aizmigt, un radās ideja lūgties, bet galvenokārt cīnīties, lai iebilstu pret šādu netaisnību. Tā to darīs vairāk nekā 50 gadus, veicinot palīdzības pasākumus 12 valstīs un 4 kontinentos, izveidojot Opera Don Calabria. Džovanni Kalabrija, dzimis 8. gada 1873. oktobrī un ordinēta par priesteri 1901. gadā, nomira 4 gada vecumā, 1954. gada 81. decembrī.

Džovanni Kalabrija dzimis Veronā 8. gada 1873. oktobrī un miris tajā pašā pilsētā 4. gada 1954. decembrī: viņu pasludināja par svēto Pāvests Jānis Pāvils II 18. gada 1999. aprīlī, savukārt beatifikācija notika 17. gada 1988. aprīlī.

Dona Kalabrijas darba mērķis nebija izslēgt nevienu darbības nozari, kurā bija nepieciešama palīdzība mazāk laimīgajiem. Tāpēc viņš sāka, uzņemot ielas bērnus, bāreņus vai ar dažādām problēmām, rūpējoties par viņu izglītību, mācot arodu, lai sagatavotu viņus dzīvei. Tūlīt pēckara periodā sākās arī darbība, kas vērsta uz maģistra skolu, sākot ar koncepciju, ka sabiedrībā ir vajadzīgi arī izglītoti cilvēki un profesionāļi. Pēdējās desmitgadēs Itālijas sabiedriskās izglītības apstākļu maiņa nozīmēja, ka Operas don Kalabrijas darbība pievērsās invalīdiem un Trešajai pasaulei, neizslēdzot nevienu citu darbības jomu, no kuras tā varēja gūt labumu.