Šodienas Evaņģēlijs 30. gada 2020. augusts ar pāvesta Franciska padomu

Pirmais lasījums

No pravieša Geremijas grāmatas
Džērs 20,7-9

Tu mani pavedināji, Kungs, un es ļāvu sevi savaldzināt;
tu izdarīji pret mani vardarbību un uzvarēji.
Es katru dienu esmu kļuvis par izsmiekla objektu;
visi par mani ņirgājas.
Kad es runāju, man ir jāsaucas,
Man kliedz: «Vardarbība! Apspiešana! ".
Tā man kļuva Tā Kunga vārds
kauna un izsmiekla cēlonis visas dienas garumā.
Es sev teicu: "Es vairs nedomāšu par viņu,
Es vairs nerunāšu viņa vārdā! ».
Bet manā sirdī bija kā degoša uguns,
turēts manos kaulos;
Es mēģināju to ierobežot,
bet es nevarēju.

Otrais lasījums

No svētā apustuļa Pāvila vēstules romiešiem
Rm 12,21-27

Brāļi, es jūs aicinu Dieva žēlastībā piedāvāt savus ķermeņus kā dzīvu, svētu un Dievam patīkamu upuri; tā ir tava garīgā pielūgšana.
Neatbilstiet šai pasaulei, bet ļaujiet sevi pārveidot, atjaunojot savu domāšanas veidu, lai spētu atšķirt Dieva gribu, kas ir labs, patīkams viņam un pilnīgs.

DIENAS evaņģēlijs
No Evaņģēlija saskaņā ar Metjū
Mt 16,21-27

Tajā laikā Jēzus sāka mācekļiem paskaidrot, ka viņam jādodas uz Jeruzalemi un ļoti jācieš no vecākajiem, galvenajiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un trešajā dienā viņš ir jānogalina un augšāmcēlies.
Pēteris viņu paņēma malā un sāka viņu lamāt, sakot: "Pasarg Dievs, Kungs; tas nekad nenotiks ar tevi ». Bet viņš, pagriezies, sacīja Pēterim: «Ej aiz muguras, sātan! Tu man esi skandāls, jo tu domā nevis pēc Dieva, bet gan pēc cilvēkiem! ».
Tad Jēzus sacīja saviem mācekļiem: «Ja kāds grib sekot man, viņš pats sevi noliedz, paņem savu krustu un seko man. Jo tas, kurš vēlas glābt savu dzīvību, to zaudēs; bet tas, kurš zaudē dzīvību manis dēļ, to atradīs.
Patiešām, kāda priekšrocība būs cilvēkam, ja viņš iegūs visu pasauli, bet zaudēs dzīvību? Vai arī ko cilvēks var dot apmaiņā pret savu dzīvi?
Tāpēc, ka Cilvēka Dēls tūlīt nāks sava Tēva godībā ar saviem eņģeļiem, un tad viņš katram atmaksās pēc savas darbības. "

SVĒTĀ TĒVA VĀRDI
Mēs nevaram domāt par kristīgo dzīvi ārpus šī ceļa. Vienmēr ir šis ceļš, ko viņš veica vispirms: pazemības ceļš, arī pazemošanas, sevis iznīcināšanas un pēc tam atkal augšāmcelšanās ceļš. Bet, tas ir veids. Kristīgais stils bez krusta nav kristīgs, un, ja krusts ir krusts bez Jēzus, tas nav kristietis. Kristīgais stils paņem krustu ar Jēzu un iet tālāk. Ne bez krusta, ne bez Jēzus. (Santa Marta, 6. gada 2014. marts)