13 novembris

Slavēšana, gods, žēlastība un viss spēks un mīlestība Jēzus mātei Marijai.Paldos jums, māte, jo jūs esat man tuvu, jo jūs mani glābjat un mīlat. Šī diena man ir neaizmirstama, diena bez saulrieta kā Tā Kunga Lieldienas. Šī ir diena, kad Debesis ir noliecušās pār mani un svētie ir paveikuši brīnumainas darbības. 13. novembris, Marijas diena, mana diena, diena, kad Debesu Māte grēcīgo bērnu ieliek krūtīs un glābj viņu uz visu mūžību. 13. novembris ir diena, kad māte pavēl saviem eņģeļiem nokāpt uz Zemes, diena, kad Trīsvienība ar debesu māti dziedina mūžīgo pacientu, kurš, neskatoties uz to, ka viņam nav slimību, viņa ķermeni ir saliecis pasaules ļaunums.

Mēnesi pirms šīs dienas tiek atcerēts, ka Debesu Māte liek Saulei lēkt Fatimā, 13. novembrī māte liek grēcīgā dēla dzīvībai lēkt. Tagad gadi paiet, un es varu tikai pateikties Dieva Mātei, es varu tikai no viņas gūt žēlastību un mieru. Atskatoties un domājot par to daudzo gadu 13. novembri, es atceros tikai brīnumu, tā vietā, ja šodien redzu daudzo gadu atšķirību - 13. novembri, es saprotu, ka Marija man katru dienu dara brīnumus, pat ja neredzu.

Ja atskatos, es saprotu, kur sāku un kur esmu tagad. Paldies Svētajai Mātei. Paldies ne tikai tāpēc, ka jūs mani izdziedinājāt, bet paldies arī tāpēc, ka jūs mani izglābāt. Tas, ka pirms daudzu gadu 13. novembra ir ne tikai ķermeņa dziedināšana, bet arī mana dvēsele priecājas, jo es vienmēr un katru dienu saņemu garīgas žēlastības.

Katram no mums ir 13. novembris. Mums visiem ir diena, kad Dievs spēcīgi izpaužas mūsu dzīvē. Varbūt ne tikai pateikties mums, bet arī pateikt, ka esmu tur, es esmu šeit, blakus, gatavs vienmēr jums palīdzēt. Mēs visi esam tādas dienas liecinieki kā mana 13. novembris. Visi jūs, ja pievērsīsit savu pagātni, saprotat, ka Dievs papildus radīšanai arī jūs vada un seko katram jūsu esamības solim.

Ko jūs man iemācījāt 13. novembrī?
Viņš man iemācīja būt ticībai, mīlēt Dieva Māti, nepadoties, lūgt, ticēt Dievam.Mācīja man saprast, ka mums vienmēr ir cerība, ka Dievs var darīt visu, ka mums vienmēr jābūt tuviem Marijai.

Maria, viss skaistais tu esi. Jūs kā žēlastības karaliene un visvarenais noliecāt pār mani grēcīgu un nenozīmīgu cilvēku. Jūs atnācāt man pateikt, ka jums esmu svarīgs, unikāls, ka, kaut arī grēcinieks, Dieva dēls, tas ir svarīgs jūsu acīs. Jūs atnācāt man pateikt, ka, kamēr es gāju cauri pūlim un neviens mani nepamanīja, ka esat kopā ar mani, jūs staigājāt man blakus un jūs mani mīlējāt ar īstu dēlu.

Paldies 13. novembrī. Žēlastība Marija. Paldies. Es sapratu, ka neesmu viens, ka man ir mūžīgā dzīve, ka es saņemu žēlastības, ka es saņemu piedošanu, ka esmu mīlēts.

Katru dienu pat daudzos gados, kad pienāks 13. novembris, kad daudziem tā ir vienkārša diena, es pievērsīšu acis Debesīm un man būs nostalģija pret Paradīzi līdz savas pastāvēšanas pēdējam 13. novembrim.

Paldies Maria. Paldies mammai. Katru dienu es pateicos jums, kā pateicos jums 13. novembrī.

RAKSTĪTS PAOLO TESCIONE (PALDIES SAŅEMTS).