17 lietas, ko Jēzus atklāja svētajai Faustinai par dievišķo žēlsirdību

Dievišķās žēlsirdības svētdiena ir ideāla diena, lai sāktu klausīties to, ko mums saka pats Jēzus.

Vai mums kā personai, kā valstij, kā pasaulei šajos laikos Dieva žēlsirdība ir vajadzīga arvien vairāk? Vai dvēseles dēļ mēs varam atļauties neuzklausīt to, ko Jēzus mums caur svēto Faustinu teica par viņa žēlsirdību, un kādai vajadzētu būt mūsu reakcijai?

Benedikts mums teica: "Tas ir patiesi centrālais vēstījums mūsu laikam: žēlsirdība kā Dieva spēks, kā dievišķa robeža pret pasaules ļaunumu".

Atcerēsimies tagad. Vai arī pirmo reizi atklājiet svarīgākās vietas. Dievišķās žēlsirdības svētdiena ir ideāla diena, lai sāktu klausīties to, ko mums saka pats Jēzus:

(1) Es novēlu, lai Žēlsirdības svētki būtu kā patvērums un patvērums visām dvēselēm un it īpaši nabadzīgajiem grēciniekiem. Tajā dienā manas maigās žēlsirdības dziļums ir atvērts. Uz visu žēlastības okeānu tām dvēselēm, kuras tuvojas Manas Žēlsirdības avotam. Dvēsele, kas dosies uz grēksūdzi un saņems Svēto Komūniju, iegūs pilnīgu grēku piedošanu un sodu. Tajā dienā atveras visi dievišķie vārti, caur kuriem plūst žēlastība. Neļaujiet dvēselei baidīties tuvoties Man, pat ja tās grēki ir tikpat skarbi. Dienasgrāmata 699 [Piezīme: atzīšanās nav jāveic pašā svētdienā. Labi jau iepriekš]

(2) Cilvēcei nebūs miera, kamēr tā pārliecinoši pievērsīsies Manai Žēlsirdībai. -St. Faustina 300 dienasgrāmata

(3) Lai visa cilvēce atzīst manu neizmērojamo žēlastību. Tā ir zīme beigu laikiem; vēlāk pienāks taisnīguma diena. 848 dienasgrāmata

(4) Tam, kurš atsakās šķērsot Manas žēlsirdības durvis, ir jāiet caur Mana taisnīguma durvīm ... 1146. dienasgrāmata

(5) Neskatoties uz manu rūgto aizraušanos, dvēseles iet bojā. Es viņiem dodu pestīšanas pēdējo cerību; tas ir, manas žēlsirdības svētki. Ja viņi nemīlēs Manu žēlsirdību, viņi mirs mūžībā. 965 dienasgrāmata

(6) Mana sirds pārpilna ar lielu žēlsirdību pret dvēselēm un it īpaši nabadzīgajiem grēciniekiem. Ja tikai viņi varētu saprast, ka es esmu vislabākais no Tēviem viņiem un ka tieši no viņiem Asinis un Ūdens plūda no Manas Sirds kā no avota, kas pārpildīts ar žēlsirdību. 367. dienasgrāmata

(7) Šie stari aizsargā dvēseles no Mana Tēva dusmām. Laimīgs ir tas, kurš dzīvos viņu patvērumā, jo Dieva labā roka viņu neuztvers. Es novēlu, lai pirmā svētdiena pēc Lieldienām būtu žēlsirdības svētki. 299. dienasgrāmata

(8) Mana meita, uzraksti, ka jo lielākas dvēseles ciešanas, jo lielākas ir tās tiesības uz Manu žēlsirdību; [Es mudinu] visas dvēseles paļauties uz neaptveramo Mana Žēlsirdības bezdibeni, jo es gribu viņus visus glābt. 1182 dienasgrāmata

(9) Jo lielāks ir grēcinieks, jo lielākas tiesības viņam ir pār Manu Žēlsirdību. Mana žēlsirdība tiek apstiprināta visos manos darbos. Kas uzticas Manai žēlsirdībai, tas nezudīs, jo visas viņa lietas ir manas, un viņa ienaidnieki tiks iznīcināti Mana kāju balsta pamatnē. 723. dienasgrāmata

(10) [Ļaujiet lielākajiem grēciniekiem uzticēties Manai žēlsirdībai. Viņiem ir tiesības pirms pārējiem uzticēties Manas Žēlsirdības bezdibenim. Mana meita, rakstiet par Manu žēlsirdību pret mocītām dvēselēm. Dvēseles, kuras vēršas pēc Mana Žēlsirdības, mani iepriecina. Šīm dvēselēm es piešķiru vēl lielāku pateicību nekā tie, kas lūdz. Es nevaru sodīt pat lielāko grēcinieku, ja viņš atsaucas uz Manu līdzjūtību, bet tieši pretēji, es viņu attaisnoju savā neizmērojamā un neizsakāmā žēlsirdībā. 1146. dienasgrāmata

(11) Es gribu piedot pilnīgu dvēselēm, kuras dosies uz grēksūdzi un saņems Svēto Komūniju Manas Žēlsirdības svētkos. 1109. dienasgrāmata

(12) Es vēlos savu radījumu uzticību. Mudiniet dvēseles uzticēties Manai nežēlīgajai žēlsirdībai. Ka vāja un grēcīga dvēsele nebaidās man tuvoties, jo pat ja tai būtu vairāk grēku nekā pasaulē ir smilšu graudi, viss būtu noslīcis Manas žēlsirdības neizmērojamajos dziļumos. 1059. dienasgrāmata

(13) Es lūdzu pielūgt Manu žēlsirdību, svinīgi svinot svētkus un godinot gleznoto attēlu. Izmantojot šo attēlu, es pateicos dvēselēm. Tam jābūt atgādinājumam par Manas žēlsirdības vajadzībām, jo ​​pat visstiprākā ticība ir bezjēdzīga bez darbiem. 742. dienasgrāmata

(14) Pasakiet [visiem cilvēkiem], mana meita, ka es pati esmu Mīlestība un Žēlsirdība. Kad dvēsele ar pārliecību tuvojas Man, es to piepildu ar tik lielu žēlastību pārpilnību, ka tā nevar tos saturēt sevī, bet izstaro citām dvēselēm. Jēzus, dienasgrāmata 1074

(15) Es piedāvāju cilvēkiem kuģi, ar kuru viņiem jāierodas, pateicoties žēlsirdības strūklakai. Šis kuģis ir šis attēls ar parakstu: "Jēzu, es tev uzticos". 327. dienasgrāmata

(16) Es apsolu, ka dvēsele, kas pielūgs šo tēlu, nezudīs. Es arī apsolu uzvaru pār [viņa] ienaidniekiem jau šeit uz zemes, it īpaši nāves stundā. Es pats to aizstāvēšu kā savu slavu. Jēzus, dienasgrāmata 48

(17) Dvēseles, kas izplata Manas Žēlsirdības godu, es visu savu dzīvi aizsargā kā maiga māte, viņa meita, un nāves stundā es nebūšu viņu tiesnesis, bet gan Žēlsirdīgais Pestītājs. Tajā pēdējā stundā dvēselei nav ar ko sevi aizstāvēt, izņemot Manu žēlsirdību. Laimīga ir tā dvēsele, kura savas dzīves laikā iegremdējās Žēlsirdības strūklakā, jo taisnīgums to necietīs. 1075. dienasgrāmata