28. augusts: dievbijība un lūgšanas Sant'Agostino

Svētais Augustīns dzimis Āfrikā Tagastē, Numidijā - pašlaik Alū Alžīras Souk-Ahras - 13. gada 354. novembrī no mazu zemes īpašnieku ģimenes. No mātes viņš ieguva kristīgu izglītību, bet pēc Cicerona grāmatas Hortensio izlasīšanas viņš pieņēma filozofiju, pieturoties pie maniheisma. Ceļojums uz Milānu datēts ar 387. gadu - pilsētu, kurā viņš satika Svēto Ambroziju. Sanāksme ir svarīga Augustīna ticības ceļojumam: kristību viņš saņem no Ambrozija. Vēlāk viņš atgriezās Āfrikā ar vēlmi izveidot mūku kopienu; pēc mātes nāves viņš dodas uz nīlzirgu, kur tiek ordinēts par priesteri un bīskapu. Viņa teoloģiskie, mistiskie, filozofiskie un polemiskie darbi - pēdējie atspoguļo spraigo cīņu, ko Augustīns atalgo pret ķecerībām, kurām viņš velta daļu savas dzīves - joprojām tiek pētīti. Augustīns par savu domu, kas ietverta tādos tekstos kā "Grēksūdzes" vai "Dieva pilsēta", bija pelnījis Baznīcas doktora titulu. Kamēr vandāļi ielenca Hippo, 429. gadā svētais smagi saslima. Viņš nomira 28. gada 430. augustā 76 gadu vecumā. (Nākotne)

LŪGŠANA S. AUGUSTĪNAI

Par šo sirsnīgo mierinājumu, ko jūs, ak, krāšņais svētais Augustīns, atvedāt uz Svēto Moniku savu māti un visu baznīcu, kad to atdzīvināja Romas Viktorinusa piemērs un tagad publiski runas, kas tagad atņemtas dižajam Milānas bīskapam Svētajam Ambrozijam , Sv. mūsu iepriekšējās dzīves trūkumi. Slava

Mums, kas esam sekojuši Augustīna klaiņošanai, jāseko viņam nožēlojošajam. Deh! lai viņa piemērs liek mums meklēt piedošanu un pārtraukt visas pieķeršanās, kas izraisa mūsu krišanu. Slava

MAKSIMĀLĀ. - Kristīgās mātes, ja jūs zināt, kā raudāt un lūgt, jūsu augustīnu atgriešanās kādu dienu atkal izžūs jūsu asaras.

LŪGŠANA S. AUGUSTĪNAI

pāvesta Pāvila VI

Augustīn, vai nav taisnība, ka tu mūs atsauc iekšējā dzīvē? Šī dzīve, kuru mūsu mūsdienu izglītība, kas projicēta uz ārpasauli, ļauj nīkt un gandrīz liek mums garlaikoties? Mēs vairs nezinām, kā pulcēties, mēs nezinām, kā meditēt, mēs nezinām, kā lūgt.

Ja tad mēs ieejam savā garā, mēs aizveramies iekšā un zaudējam ārējās realitātes izjūtu; ja ejam ārā, mēs zaudējam iekšējās realitātes un patiesības sajūtu un garšu, ka mūs atklāj tikai iekšējās dzīves logs. Mēs vairs nezinām, kā izveidot pareizas attiecības starp immanenci un pārpasaulību; mēs vairs nezinām, kā atrast patiesības un realitātes ceļu, jo mēs esam aizmirsuši tā sākuma punktu, kas ir iekšējā dzīve, un tā sākuma punktu, kas ir Dievs.

Zvaniet mums, svētais Augustiņ, pie sevis; iemāciet mums iekšējās valstības vērtību un plašumu; atgādini mums savus vārdus: «Ar savu dvēseli es uzkāpšu ..»; ielieciet savu aizraušanos arī mūsu dvēselēs: «Ak, patiesība, ak, patiesība, kādas dziļas nopūtas cēlās ... pret tevi no manas dvēseles dziļumiem!».

Ak, Augustīni, esi mums iekšējās dzīves skolotāji; Piešķiriet mums to, ka mēs tajā atgūstamies, un ka tad, kad mēs atkal būsim iekļuvuši savas dvēseles īpašumā, mēs varēsim tajā atklāt Dieva atspulgu, klātbūtni, darbību un ka mēs esam pakļauti savas patiesās dabas aicinājumam, vēl vairāk paklausīgi noslēpumam. Viņa žēlastību mēs varam sasniegt gudrību, tas ir, ar Patiesības domu, ar Patiesību Mīlestību, ar Mīlestību tās dzīves pilnību, kas ir Dievs.

LŪGŠANA S. AUGUSTĪNAI

pāvests Jānis Pāvils II

Ak, diženais Augustīns, mūsu tēvs un skolotājs, Dieva gaišo ceļu un arī cilvēku mokošo ceļu pazinējs, mēs apbrīnojam brīnumus, ka jūsos ir darbojusies dievišķā Žēlastība, padarot jūs par kaislīgu patiesības un labuma liecinieku kalpošanā brāļiem.

Jaunās tūkstošgades sākumā, ko iezīmē Kristus krusts, iemāciet mums lasīt vēsturi, ņemot vērā dievišķo Providence, kas virza notikumus uz galīgo tikšanos ar Tēvu. Orientējiet mūs uz miera galamērķiem, sirdī paužot savas ilgas pēc tām vērtībām, uz kurām ar Dieva sniegto spēku ir iespējams veidot “pilsētu” cilvēciskā mērogā.

Padziļinātā mācība, kuru jūs ar mīlestību un pacietību izpētījāt no arvien dzīvajiem Rakstu avotiem, izgaismo tos, kurus mūsdienās kārdina atsvešinātie miroņi. Iegūstiet viņiem drosmi sākt ceļu pie tā “iekšējā cilvēka”, kurā gaida Tas, kurš viens pats var dot mieru mūsu nemierīgajai sirdij.

Šķiet, ka daudzi no mūsu laikabiedriem ir zaudējuši cerību, ka starp daudzajām pretrunīgajām ideoloģijām spēs sasniegt patiesību, no kuras tomēr viņu intīmajai personai ir aizvainojoša nostaļģija. Tas viņiem māca nekad nepadoties pētījumiem ar pārliecību, ka galu galā viņu pūles atmaksāsies ar to, ka mēs saskaramies ar augstāko Patiesību, kas ir visas radītās patiesības avots.

Visbeidzot, svētais Augustīns, sūtiet mums arī dzirksteli par dedzīgo mīlestību pret Baznīcu, katoļu svēto māti, kura atbalstīja un atdzīvināja jūsu ilgo kalpošanu. Piešķiriet tam, ka, kopā staigājot likumīgo mācītāju vadībā, mēs sasniedzam debesu dzimtenes slavu, kur ar visiem svētīgajiem mēs spēsim sevi apvienot ar jauno bezgalīgās alellijas kantīti. Āmen.

LŪGŠANA S. AUGUSTĪNAI

autore M. Alesandra Makajone OSA

Augustīns, mūsu tēvs un viss, mūsdienu brālis visiem, jūs, bezmiega iekšējo meklējumu cilvēks, kurš labi pārzināja Dieva gaišos ceļus un piedzīvoja cilvēku līkumotos ceļus, padarīja mūsu dzīves skolotāju un ceļabiedru. Mēs esam dezorientēti, apmaldījušies, slimi ar pretrunām. Katru dienu maldināti ar viltus un atsvešinošiem mērķiem, arī mēs, tāpat kā jūs, mīlam pretī Dievam, milzīgām teiksmām un bezgalīgiem meliem (sal. Konf. 4,8).

Tēvs Agostino, nāc un savāc mūs no mūsu dispersijām, nāc un ved mūs "mājās", ielieciet svētceļojumā sevis iekšējos dziļumos, kur, par laimi, mūsu sirds nemieram nav miera. Mēs lūdzam jūs kā dāvanu par drosmi katru dienu iet atpakaļ ceļu pie sevis, pie sava iekšējā cilvēka, kur jums ir atklāta mīlestība, kas pārsniedz visas cerības, kas jūs gaidīja sirdī un nāca pie jums tieši sirdī. sapulce.

Tēvs Agostino, tu biji kaislīgs Patiesības dziedātājs, šķiet, ka mēs esam apmaldījušies; iemāciet mums no tā nekad nebaidīties, jo tā krāšņums ir Dieva sejas atspoguļojums. Un ar Patiesību mēs atklāsim katras radītās lietas un vispirms sevis skaistumu, Dieva tēlu un līdzību, kuras mums ir arvien vairāk un vairāk. skaudra nostalģija.

Tēvs Agostino, jūs dziedājāt cilvēka dabas skaistumu un skaidrību, pie kuras dievišķās izcelsmes mēs vēlētos atgriezties, lai izveidotu jaunu sabiedrību. Pamodiniet mūsu sausajā sabiedrībā tīras sirds burvību, kas beidzot redz Dievu; tas atmodina pārliecību un prieku par patiesu draudzību. Visbeidzot, nosakiet mūs kopā ar jums ceļā uz miera mērķiem, liekot mūsu sirdīm degt ar jūsu kaislību uz vienotību un harmoniju, lai mēs uzceltu Dieva pilsētu, kurā līdzāspastāvēšana un dzīve, kas ir cienīgāka dzīvošanai, ir skaista un svēta. , par Dieva godību un cilvēku laimi. Āmen.