4. maijs Svētās līķa liturģiskā atmiņa. LŪGTĀJS

Kungs Jēzu,

pirms apvalka, kā spogulī,
mēs domājam par jūsu aizraušanās un nāves noslēpumu.

Tā ir vislielākā mīlestība
ar kuru jūs mūs mīlējāt, līdz brīdim, kad atdodat savu dzīvību par pēdējo grēcinieku.

Tā ir vislielākā Mīlestība,
kas arī liek mums atdot savu dzīvi brāļiem un māsām.

Jūsu sasista ķermeņa brūcēs
meditējiet uz katra grēka radītajām brūcēm:
piedod mums, Kungs.

Savas pazemotās sejas klusumā
mēs atzīstam katra cilvēka ciešanu seju:
palīdzi mums, Kungs!

Ķermeņa mierīgi guļot kapā
meditēsim uz nāves noslēpumu, kas gaida augšāmcelšanos:

dzirdi mūs, Kungs!

Tu, kurš mūs visus apskāvi pie krusta,
un jūs mums kā bērniem uzticējāt Jaunavu Mariju,
nelieciet nevienam justies tālu no jūsu mīlestības,
un katrā sejā mēs varam atpazīt jūsu seju,
kas mūs aicina mīlēt viens otru, kā jūs mūs mīlat.