Medžugorje: Mirjanas tikšanās ar Jāni Pāvilu II

Mirjanas tikšanās ar Jāni Pāvilu II

Jautājums: Vai varat pastāstīt kaut ko par savu tikšanos ar Jāni Pāvilu II?

MIRJANA – Tā bija tikšanās, kuru es nekad mūžā neaizmirsīšu. Kopā ar pārējiem svētceļniekiem devos uz Pēteri kopā ar itāļu priesteri. Un mūsu pāvests, svētais pāvests, gāja garām un deva savu svētību visiem, un tā arī man, un viņš devās prom. Tas priesteris viņam piezvanīja, sacīdams: "Svētais tēvs, šī ir Mirjana no Medjugorjes". Un Viņš atkal atgriezās un atkal deva man svētību. Tāpēc es teicu priesterim: "Nav ko darīt, viņš domā, ka man vajag dubultu svētību." Vēlāk, pēcpusdienā, saņēmām vēstuli ar aicinājumu nākamajā dienā doties uz Kastelgandolfo. Nākamajā rītā mēs satikāmies: bijām vieni un citu lietu vidū mūsu pāvests man teica: “Ja es nebūtu pāvests, es jau būtu ieradies Medjugorjē. Es visu zinu, visam sekoju. Aizsargājiet Medjugorji, jo tā ir cerība visai pasaulei; un lūgt svētceļniekus lūgt par maniem nodomiem”. Un, kad pāvests nomira, pēc dažiem mēnešiem šeit ieradās pāvesta draugs, kurš vēlējās palikt inkognito. Viņš atnesa pāvesta kurpes, un viņš man teica: “Pāvestam vienmēr ir bijusi liela vēlme ierasties Medjugorjē. Un es viņam jokodams teicu: Ja tu neiesi, es paņemšu tavas kurpes, tātad, simboliski, arī tu staigāsi pa to zemi, kuru tu tik ļoti mīli. Tāpēc man nācās turēt savu solījumu: es atnesu pāvesta kurpes”.