Brīnums, kas noveda pie Karola Vojtilas beatifikācijas

2005. gada jūnija vidū, postulācijā par beatifikācijas cēloni Karol Wojtyla saņēma vēstuli no Francijas, kas izraisīja lielu interesi postulatorā monsinjorā Slavomirā Oderā. Vēstuli nosūtīja māte Marija Tomasa, Francijā esošā Katoļu Mātes Mazo māsu institūta ģenerāles priekšnieks.

Pontifs

Savā vēstījumā priekšnieks norādīja uz vienu iespējama brīnumaina atveseļošanās iegūtas no vienas no viņu mūķenēm, Māra Saimona Pjēra, ko ietekmē a Parkinsona evolucionārs diagnosticēts 2001. gadā, kad viņam bija tikai 40 gadi.

Parkinsona simptomi sākās 1998, kad māsai Marijai Saimonai Pjērai bija grūtības rūpēties par jaundzimušie slimnīcā. Gadu gaitā viņas stāvoklis bija pasliktinājies tiktāl, ka viņai bija jāatkāpjas no amata.

Bet kādu dienu apkārt 21.30-21.45, Marija dzirdēja iekšējo balsi, kas viņu mudināja paņemt manu pildspalvu un rakstīt. Viņš paklausīja un ar lielu pārsteigumu saprata, ka turViņa rokraksts bija skaidrs. Viņa aizmiga un pamodās pulksten 4.30, pārsteigta, ka bija gulējusi. Viņš izlēca no gultas un viņas ķermenis vairs nesāpēja, vairs nebija stīvuma un iekšā viņa vairs nejuta to pašu.

Marija Saimona Pjēra

Brīnums, kas noveda pie Karola Vojtilas beatifikācijas

Mātes Marijas Tomasas vēstulē tika ziņots, ka brīnums ir noticis tieši divus mēnešus pēc nāves Pāvests Vojtyla un ka mūķenēm bija lūdza viņa aizlūgumu caur lūgšanu novenu. Kopš 3. jūnija māsa Marija Saimona Pjēra bija pārtraukusi visas ārstēšanas metodes, un 7. jūnijā viņu apmeklēja neirologs Ksavjers Olmi, kurš atzīmēja pilnīga pazušana no visām Parkinsona slimības pazīmēm.

2006. gada martā Eksarlas diecēzē tika uzsākta kanoniskā tiesvedība, kas tika slēgta tieši pēc gada. Šajā laika posmā tika nopratināti daudzi liecinieki un savākti visi nepieciešamie dokumenti. 2010. gada oktobrī lDraudzes medicīniskajā konsultācijā no svēto cēloņiem pārbaudīja visu procesu un lēma par labu dziedināšanas zinātniskajai neizskaidrojamībai. Tā paša gada decembrī teoloģijas konsultanti atzina Jāņa Pāvila II aizlūgumu. Tas ļāva noteikt ceremonijas datumu beatifikācija autors Karols Vojtila.