Kas ir Teofils un kāpēc viņam adresētas divas Bībeles grāmatas?

Tiem no mums, kas Lūku vai Apustuļu darbus ir lasījuši pirmo reizi vai varbūt piekto reizi, iespējams, esam pamanījuši, ka sākumā ir pieminēta noteikta persona, bet šķiet, ka tā nekad neparādās nevienā no abām grāmatām. Faktiski tas, šķiet, nepiepildās nevienā Bībeles grāmatā.

Tad kāpēc Lūks Lūkas 1: 3 un Apustuļu darbos 1: 1 piemin vīrieti Teofilu? Vai mēs redzam līdzīgas grāmatas, kas adresētas cilvēkiem, kuri nekad neparādās stāstījumā, vai arī Theophilus ir vienīgais izņēmums? Un kāpēc mēs nezinām vairāk par viņu? Tam noteikti bija vismaz neliela nozīme Lūkas dzīvē, ja Lūks būtu nolēmis to iekļaut divās Bībeles grāmatās.

Šajā rakstā mēs ienirsim Theophilus personībā, ja viņš parādīsies Bībelē, kāpēc Lūks viņu uzrunā un ne tikai.

Kas bija Teofils?
Ir grūti daudz izlūkot par vīrieti tikai no diviem pantiem, no kuriem nevienā nav daudz biogrāfiskas informācijas. Kā minēts šajā rakstā “Got Questions”, zinātnieki ir ierosinājuši vairākas teorijas par Teofila personību.

No Teofilam piešķirtā nosaukuma mēs zinām, ka viņam bija kaut kāda vara, piemēram, maģistrātu vai gubernatoru rīcībā. Ja tas tā ir, tad mēs varam pieņemt, ka evaņģēlijs sasniedza tos, kas agrīnās baznīcas vajāšanas laikā ieņēma augstus amatus, lai gan, kā norādīts pievienotajā komentārā, ne pārāk daudz priekšnieku ticēja evaņģēlijam.

Neļaujiet glaimojošajai valodai sevi apmānīt, Teofils nav Lūkas aizstāvis, bet drīzāk draugs vai, kā Metjū Henrijs iesaka, skolnieks.

Teofīla vārds nozīmē "Dieva draugs" vai "Dieva mīļais". Kopumā mēs nevaram galīgi deklarēt Theophilus identitāti. Mēs viņu skaidri redzam tikai divos pantos, un šie fragmenti nesniedz daudz sīkāku informāciju par viņu, izņemot faktu, ka viņam bija augsts rangs vai kāda veida augsta pozīcija.

No Lūkas, kurš viņam adresē Evaņģēliju un Apustuļu darbu, mēs varam pieņemt, ka kaut kur viņš ticēja Evaņģēlijam un ka viņš un Lūks bija kaut kā tuvi. Viņi var būt bijuši draugi vai bijuši skolotāja un studenta attiecības.

Vai Teofils Bībelē parādās personīgi?
Atbilde uz šo jautājumu ir pilnībā atkarīga no teorijas, kurai piedēvējat. Bet, ja mēs runājam tieši, Teofils Bībelē personīgi neparādās.

Vai tas nozīmē, ka agrīnā draudzē tai nebija būtiskas nozīmes? Vai tas nozīmē, ka viņš neticēja evaņģēlijam? Nav nepieciešams. Pāvils savu vēstuļu beigās piemin daudzus cilvēkus, kuri fiziski neizpaužas tādos stāstos kā Apustuļu darbi. Faktiski visa Filemona grāmata ir adresēta vīrietim, kurš personīgi neparādās nevienā Bībeles aprakstā.

Fakts, ka tas parādās Bībelē ar tā īsto vārdu, ir ļoti nozīmīgs. Galu galā bagātais, kurš skumji novērsās no Jēzus mācības, nekad netika nosaukts (Mateja 19).

Ikreiz, kad kāds Jaunajā Derībā deva vārdus, viņi domāja lasītājam doties pie šīs personas pārbaudei, jo viņi bija kaut kā aculiecinieki. Lūks kā vēsturnieks to izdarīja sīki un sīki, īpaši Apustuļu darbu grāmatā. Mums jāpieņem, ka viņš teofila vārdu nemeta nedroši.

Kāpēc Lūkas un Apustuļu darbi ir adresēti Teofilam?
Mēs varam uzdot šo jautājumu par daudzām Jaunās Derības grāmatām, kuras, šķiet, ir veltītas vai adresētas vienai vai otrai personai. Galu galā, ja Bībele ir Dieva vārds, kāpēc daži rakstnieki novirza noteiktas grāmatas noteiktiem cilvēkiem?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, aplūkosim dažus Pāvila piemērus un to, pie kā viņš vēršas viņa rakstīto grāmatu beigās.

Romiešiem 16. nodaļā viņš sveica Fēbi, Priskillu, Akvilu, Androniku, Jūniju un vēl daudzus citus. Panti skaidri norāda, ka Pāvils savas kalpošanas laikā personīgi sadarbojās ar daudziem, ja ne visiem šiem cilvēkiem. Viņš min, kā daži no viņiem kopā ar viņu izturēja cietumu; citi riskēja ar savu dzīvību Pāvila dēļ.

Ja mēs analizējam citas Pāvila grāmatas, mēs pamanām, kā viņš piedāvā līdzīgus sveicienus tiem, kas spēlējuši lomu viņa kalpošanā. Daži no tiem ir skolēni, kuriem viņš nodeva mantiju. Citi strādāja plecu pie pleca ar viņu.

Teofilusa gadījumā mums jāpieņem līdzīgs modelis. Teofilam bija būtiska loma Lūkas kalpošanā.

Daudzi patīk teikt, ka viņš kalpoja kā patrons, nodrošinot līdzekļus Lūkas kalpošanai. Citi apgalvoja, ka Teofils mācījās no Lūkas kā skolnieks. Neatkarīgi no gadījuma, piemēram, Pāvila pieminētā, Lūks noteikti vēršas pie Teofīla, kurš daļēji piedalījās Lūkas kalpošanā.

Kāpēc Teofila dzīve ir nozīmīga evaņģēlijam?
Galu galā, ja mums par viņu ir tikai divi panti, vai tas nozīmē, ka viņš neko nedarīja, lai popularizētu evaņģēliju? Atkal mums jāskatās uz tiem Pāvila pieminētajiem. Piemēram, Džunija Bībelē nesaņem citu pieminējumu. Tas nenozīmē, ka Junia kalpošana ir gājusi veltīgi.

Mēs zinām, ka Teofilam bija loma Lūkas kalpošanā. Neatkarīgi no tā, vai viņš saņēma mācības vai palīdzēja Lūkas finansiālajiem centieniem, kad viņš savāca aculiecinieku liecības, Lūks uzskatīja, ka viņš ir pelnījis pieminēšanu Bībelē.

Arī no Teofila nosaukuma mēs varam zināt, ka viņš ieņēma varas pozīciju. Tas nozīmēja, ka Evaņģēlijs caurstrāvoja visus sociālos slāņus. Daudzi ir minējuši, ka Teofils bija romietis. Ja bagāts romietis, kas atrodas augstā amatā, pieņem evaņģēlija vēsti, tas pierāda Dieva dzīvo un aktīvo dabu.

Tas, iespējams, deva cerību arī agrīnās draudzes pārstāvjiem. Ja iepriekšējie Kristus slepkavas, piemēram, Pāvils, un romiešu priekšnieki, piemēram, Teofils, var iemīlēties evaņģēlija vēstījumā, tad Dievs varētu pārvietot jebkuru kalnu.

Ko mēs šodien varam mācīties no Theophilus?
Teofilusa dzīve daudzos veidos kalpo kā liecība mums.

Pirmkārt, mēs uzzinām, ka Dievs var pārveidot jebkura cilvēka sirdi neatkarīgi no dzīves apstākļiem vai sociālajiem slāņiem. Teofils stāstījumā faktiski nonāk neizdevīgā stāvoklī: turīgs romietis. Romieši jau bija naidīgi noskaņoti pret Evaņģēliju, jo tas bija pretrunā ar viņu reliģiju. Bet, kā mēs uzzinām Mateja 19. nodaļā, tiem, kuriem ir bagātība vai augstākas pozīcijas, ir grūti pieņemt evaņģēliju, jo daudzos gadījumos tas nozīmē atteikšanos no zemes bagātības vai varas. Teofilijs izaicina visas izredzes.

Otrkārt, mēs zinām, ka pat nepilngadīgajiem varoņiem var būt nozīmīgāka loma Dieva stāstā: mēs nezinām, kā Teofils ietekmēja Lūkas kalpošanu, taču viņš darīja pietiekami daudz, lai nopelnītu kliedzienu divās grāmatās.

Tas nozīmē, ka mums nevajadzētu darīt to, ko mēs darām uzmanības centrā vai atpazīstamības labā. Tā vietā mums vajadzētu paļauties uz Dieva plānu mūsu dzīvei un to, kam viņš var likt mūsu ceļu, daloties evaņģēlijā.

Visbeidzot, mēs varam mācīties no Teofila vārda: "Dieva mīlēts". Katrs no mums ir teofils noteiktā nozīmē. Dievs mīl ikvienu no mums un ir devis mums iespēju kļūt par Dieva draugiem.

Teofils var parādīties tikai divos pantos, taču tas ne vienmēr izslēdz viņa lomu Evaņģēlijā. Jaunajā Derībā ir minēti daudzi cilvēki, kuriem bija galvenā loma agrīnā draudzē. Mēs zinām, ka Teofilam bija zināma bagātība un vara un ka viņam bija ciešas attiecības ar Lūku.

Neatkarīgi no tā, cik lielu vai mazu viņš spēlēja lomu, viņš saņēma divus pieminējumus visu laiku lielākajā stāstā.