Lūgšana svētajam Jāzepam, Svētās Ģimenes aizbildnim.

Kāpēc lūgties San Džuzepe? Svētais Jāzeps bija Svētās ģimenes gādīgais aizbildnis. Mēs varam uzticēt viņam visas savas ģimenes ar vislielāko pārliecību, ka esam apmierināti visās mūsu vajadzībām. Viņš ir taisnīgs un uzticīgs cilvēks, kuru Dievs ir iecēlis par sava nama sargu, kā Jēzus un Marijas vadītāju un atbalstu: jo vairāk viņš aizsargās mūsu ģimenes, ja mēs uzticēsim viņus viņam un aicināsim viņu no sirds.

Lūgšana svētajam Jāzepam: jebkura grazija viens jautā, ka svētajam Jāzepam noteikti tiks piešķirts. Ikvienam, kurš vēlas ticēt, ir jāizdara pārbaudījums, lai viņu pārliecinātu ”, apgalvoja Svētā Terēze no Avilas. Es paņēmu krāšņo svēto Jāzepu par savu aizstāvi un patronu un ar viņu sevi slavēju degsme. Šis mans tēvs un aizstāvis man palīdzēja vajadzībās, kurās es nonācu, un daudzās citās nopietnākās situācijās, kurās bija apdraudēts mans gods un dvēseles veselība. Es redzēju, ka viņa palīdzība vienmēr bija lielāka, nekā es varēju cerēt.

Jebkura svētā Jāzepa lūgtā žēlastība noteikti tiks piešķirta

Grūti par to šaubīties, ja domājam, ka starp visiem svētajiem ir pazemīgie galdnieks no Nācaretes ir vistuvākais Jēzum un Marijai: viņš atradās uz zemes, vēl jo vairāk debesīs. Tā kā viņš bija Jēzus tēvs, kaut arī adoptētājs, un Marijas vīrs. Žēlastības, kas tiek iegūtas no Dieva, vēršoties pie tām, ir patiesi neskaitāmas Svētais Jāzeps. Vispārējais Baznīcas patrons pēc Pāvests Pijs IX, ir pazīstams arī kā strādnieku, kā arī mirstošo un dvēseles patrons, bet viņa patronāža attiecas uz visām vajadzībām, palīdz visiem lūgumiem. Viņš noteikti ir katras kristīgās ģimenes cienīgs un spēcīgs aizsargs, tāpat kā viņš bija no Svētās ģimenes.

lūgties

Mēs lūdzamies katru dienu tā uzticot sevi svētajam Jāzepam: Tavās rokās, ak, Džozef, es pametu savas nabadzīgās rokas; pie taviem pirkstiem es savijos, lūdzos, mani trauslie pirksti. Jūs, kas Kungu barojāt ar ikdienas darbu, dodiet maizi katram galdam un mieru, kas ir vērts dārgumam. Jūs, vakardienas, šodienas un rītdienas debesu aizsargs, palaižat mīlestības tiltu, kas vieno tālus brāļus. Un, kad, paklausot ielūgumam, es atdodu savu roku pie jums, sveicinu savu savaldīgo sirdi un nest to lēnām pie Dieva. Tad, kaut arī manas rokas ir tukšas, nogurušas un smagas, uz tām skatoties, jūs sacīsit: "Tāpat arī svēto rokas!"