Kā būt pārliecinātākam par Dievu. Iemācieties uzticēties lielākajos pārbaudījumos

Uzticēšanās Dievam ir kaut kas tāds, ar ko cīnās vairums kristiešu. Pat ja mēs apzināmies viņa lielo mīlestību pret mums, mums ir grūti šīs zināšanas pielietot dzīves pārbaudījumos.

Šajos krīzes laikos šaubas sāk rimties. Jo vairāk mēs lūdzam ar aizrautību, jo vairāk mēs domājam, vai Dievs klausās. Mēs sākam paniku, kad lietas neuzlabojas nekavējoties.

Bet, ja mēs ignorējam šīs nenoteiktības sajūtas un ejam līdzi tam, kas, kā mēs zinām, ir patiess, mēs varam būt pārliecinātāki par Dievu, mēs varam būt pārliecināti, ka viņš ir mūsu pusē, klausoties mūsu lūgšanās.

Pārliecināts par Dieva glābšanu
Neviens ticīgais nevar izdzīvot, ja Dievs nav izglābts, tik brīnumaini, ka to varēja būt tikai jūsu Debesu Tēvs. Neatkarīgi no tā, vai tā ir atveseļošanās no slimības, darba iegūšana tieši tad, kad tas ir nepieciešams, vai izkļūšana no finansiālas katastrofas, jūs varat norādīt uz brīžiem savā dzīvē, kad Dievs ir atbildējis uz jūsu lūgšanām – ar spēku.

Kad notiek viņa glābšana, atvieglojums ir milzīgs. Trieciens, ka Dievs nokāpis no debesīm, lai personīgi iejauktos tavā situācijā, aizrauj elpu. Tas atstāj jūs pārsteigtu un pateicīgu.

Diemžēl šī pateicība laika gaitā izbalē. Jaunas bažas drīz nozog jūsu uzmanību. Iesaistieties pašreizējā situācijā.

Tāpēc ir gudri pierakstīt dienasgrāmatā Dieva glābšanas darbus, sekojot līdzi savām lūgšanām un tieši tam, kā Dievs uz tām atbildēja. Taustāms stāstījums par Tā Kunga rūpēm jums atgādinās, ka Viņš darbojas jūsu dzīvē. Spēja pārdzīvot pagātnes uzvaras palīdzēs jums vairāk ticēt Dievam tagadnē.

Iegūstiet dienasgrāmatu. Atgriezieties atmiņā un ierakstiet katru reizi, kad Dievs ir pateicis jums pagātni pēc iespējas detalizētāk, tāpēc regulāri atjauniniet to. Jūs būsit pārsteigts par to, kā Dievs jums palīdz, lielos un mazos veidos, un cik bieži viņš to dara.

Pastāvīgi atgādinājumi par Dieva uzticību
Jūsu ģimene un draugi var jums pastāstīt, kā Dievs atbildēja arī uz viņu lūgšanām. Jūs būsiet pārliecinātāks par Dievu, kad redzēsit, cik bieži tas ienāk savu cilvēku dzīvē.

Dažreiz Dieva palīdzība šobrīd ir mulsinoša. Tas var šķist arī pretējs tam, ko jūs gribējāt, bet laika gaitā viņa žēlsirdība kļūst skaidra. Draugi un ģimene var jums pastāstīt, kā mīklaina reakcija galu galā izrādījās labākā, kas varēja notikt.

Lai palīdzētu jums saprast, cik plaša ir Dieva palīdzība, varat izlasīt citu kristiešu liecības. Šie patiesie stāsti jums parādīs, ka dievišķā iejaukšanās ir ierasta pieredze ticīgo dzīvē.

Dievs nepārtraukti pārveido dzīves. Tās pārdabiskais spēks var dot dziedināšanu un cerību. Citu stāstu izpēte jums atgādinās, ka Dievs atbild uz lūgšanu.

Kā Bībele veido uzticību Dievam
Katrs Bībeles stāsts ir sava iemesla dēļ. Jūs būsiet pārliecinātāks par Dievu, kad atkārtoti lasīsit pārskatus par to, kā viņš izturējās ar saviem svētajiem nepieciešamības laikā.

Dievs brīnumainā kārtā Ābrahāmam deva dēlu. Viņš paaugstināja Jāzepu no verga līdz Ēģiptes premjerministram. Dievs paņēma Mozu stostoties un satriecoši un padarīja viņu par spēcīgu ebreju nācijas vadītāju. Kad Džošua bija jāiekaro Kanaāna, Dievs darīja brīnumus, lai palīdzētu viņam to izdarīt. Dievs mainīja Gideonu no gļēvuļa uz drosmīgu karavīru un dzemdēja neauglīgo Hannu.

Jēzus Kristus apustuļi pārcēlās no drebošiem bēgļiem uz bezbailīgiem sludinātājiem, kad viņi bija piepildīti ar Svēto Garu. Jēzus pārveidoja Pāvilu no kristiešu vajātāja par vienu no visu laiku lielākajiem misionāriem.

Jebkurā gadījumā šie personāži bija vienkārši cilvēki, kuri parādīja, ko var uzticēties Dievam. Mūsdienās tie šķiet lielāki par dzīvi, taču viņu panākumi pilnībā bija Dieva žēlastības dēļ, un šī žēlastība ir pieejama ikvienam kristietim.

Ticība Dieva mīlestībai
Visu mūžu mūsu uzticība Dievam mazinās un plūst, un to ietekmē viss, sākot ar fizisko nogurumu un beidzot ar mūsu grēcīgās kultūras uzbrukumiem. Paklupot, mēs vēlamies, lai Dievs parādās vai runā vai pat dod zīmi, lai mūs nomierinātu.

Mūsu bailes nav unikālas. Psalmi rāda, ka Dāvida asaras lūdz Dievu, lai viņš viņam palīdzētu. Dāvidam, “cilvēkam pēc Dieva sirds”, bija tādas pašas šaubas kā mums. Savā sirdī viņš zināja Dieva mīlestības patiesību, bet savās problēmās to aizmirsa.

Tādas lūgšanas kā Dāvids prasa lielu ticības lēcienu. Par laimi, mums pašiem šī ticība nav jāražo. Ebrejiem 12: 2 mums saka “pievērst acis Jēzum, mūsu ticības autoram un perfekcionistam ...” Ar Svētā Gara starpniecību Jēzus pats sniedz mums nepieciešamo ticību.

Galīgais Dieva mīlestības pierādījums bija sava vienīgā Dēla upurēšana, lai atbrīvotu cilvēkus no grēka. Kaut arī šī rīcība notika pirms 2000 gadiem, šodien mums var būt nesatricināma uzticēšanās Dievam, jo ​​tā nekad nemainās. Viņš bija un vienmēr būs uzticīgs.