Fr Luidži Marijas Epikoko komentārs par Evaņģēliju: Mk 7, 14–23

«Klausieties mani visus un labi saprotiet: ārpus cilvēka nav nekā tāda, kas, ienākot viņā, varētu viņu piesārņot; tā vietā lietas, kas nāk no cilvēka, viņu piesārņo ». Ja mēs nebūtu naivi, šodien mēs patiešām vērtētu šo revolucionāro Jēzus apliecinājumu. Mēs pavadām savu dzīvi, vēloties sakārtot apkārtējo pasauli, un mēs neapzināmies, ka mūsu izjustais diskomforts slēpjas nevis pasaulē, bet ikviena iekšienē. . Mēs spriežam par situācijām, notikumiem un satiktajiem cilvēkiem, sakot viņiem “labu vai sliktu”, bet neapzināmies, ka viss, ko Dievs ir izdarījis, nekad nevar būt slikts. Pat velns kā radījums nav ļauns. Viņu sāpina viņa izvēles, nevis radošā daba. Viņš paliek sevī eņģelis, bet tikai ar brīvu izvēli ir kritis. Pareizticīgie teologi saka, ka garīgās dzīves virsotne ir līdzcietība. Tas mūs tik ļoti nodara kopībā ar Dievu, ka mēs jūtam līdzjūtību pat pret dēmoniem. Un ko tas nozīmē konkrēti? Tas, ko mēs ļoti negribētu savā dzīvē, nekad nevar rasties no kaut kā, kas atrodas ārpus mums, bet vienmēr un jebkurā gadījumā no tā, ko mēs izvēlamies sevī:

«Kas nāk no cilvēka, tas cilvēku piesārņo. Faktiski no iekšpuses, tas ir, no cilvēku sirds, parādās ļauni nodomi: netiklība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana, alkatība, ļaunums, maldināšana, bezkaunība, skaudība, apmelošana, lepnums, neprātība. Visas šīs sliktās lietas nāk no iekšienes un piesārņo cilvēku ». Vieglāk ir teikt "tas bija velns" vai "velns lika man to darīt". Tomēr patiesība ir cita: velns var jūs savaldzināt, kārdināt, bet, ja jūs darāt ļaunu, tas ir tāpēc, ka esat nolēmis to darīt. Pretējā gadījumā mums visiem būtu jāatbild kā nacistu hierarhiem kara beigās: mums nav atbildības, mēs esam tikai izpildījuši pavēles. Šodienas evaņģēlijs tā vietā mums saka, ka tieši tāpēc, ka mums ir atbildība, mēs nevienu nevaram vainot par to, kādu ļaunumu mēs esam izvēlējušies vai nedarījuši. Autors: Dons Luidži Marija Epikoko