Ko pārstāv Medjugorje? Māsa Emanuela

Sr Emanuels: Medjugorje? oāze tuksnesī.

Ko Medjugorje patiesībā pārstāv tiem, kas to ierodas apmeklēt vai tur dzīvo? Mēs jautājām SR. EMMANUELS, kurš, kā zināms, vairākus gadus dzīvo Medjugorjē un ir viena no balsīm, kas mūs informē par to, kas notiek šajā "svētītajā zemē". “Es gribētu nedaudz pārveidot jautājumu un teikt: par ko jākļūst Medjugorjei, lai apmierinātu visu to svētceļnieku vajadzības, kas nāk no visas pasaules? Dievmāte par to teica divas lietas: "Es gribu šeit izveidot miera oāzi". Bet mēs jautājam sev: kas ir oāze?

Ikviens, kurš ir ceļojis uz Āfriku vai Svēto zemi un apmeklējis tuksnesi, ir ievērojis, ka oāze ir vieta tuksneša vidū, kur ir ūdens. Šis pazemes ūdens izplūst virspusē, apūdeņo zemi un rada neticami daudzveidīgus kokus ar dažādiem augļiem, laukus ar krāsainiem ziediem... Oāzē visam, kas satur sēklu, ir iespēja attīstīties un augt. Tā ir vieta, kur valda dziļa harmonija, jo ziedus un kokus ir radījis Dievs.Un Viņš dod ne tikai harmoniju, bet arī pārpilnību! Vīrieši tur var mierīgi dzīvot, jo viņiem ir jāēd un jādzer, kā arī dzīvnieki, kuri, dzīvodami tuksnesī, var dzert, barot un dot cilvēkam pienu, olas utt. Tā ir dzīves vieta! Medžugorjē, pašas Dievmātes izveidotajā oāzē, novēroju, ka visdažādākie cilvēki var atrast īsto (viņiem piemērotu), bet tas var kļūt arī par koku, kas dod augļus citiem.

MŪSU PASAULE IR TUKSNESIS
Mūsu pasaule šodien ir tuksnesis, kurā galvenokārt cieš jaunieši, jo viņi katru dienu uzņem indi ar masu mediju un pieaugušo sliktā piemēra starpniecību. Jau no mazotnes viņi asimilē lietas, kas var arī iznīcināt viņu dvēseles. Šajā tuksnesī staigā sātans. Patiesībā, kā mēs Bībelē lasām vairākkārt, tuksnesis ir arī vieta, kur atrodas velns - un jums ir jācīnās ar viņu, ja vēlaties palikt kopā ar Dievu. Dievs tad rada vietu tuksneša vidū, kur jūs var dzīvot žēlastībā un žēlastībā. , un mēs zinām, ka ūdens ir arī žēlastības simbols.
Kā Dievmāte redz Medjugorji? Kā vieta, kur plūst žēlastības avots, "oāze", kā viņa pati saka vēstījumā: vieta, kur viņas bērni var nākt un dzert tīro ūdeni, kas nāk no Kristus puses. Svētais ūdens, svētais ūdens. Katru reizi, kad es lūdzu birzī blakus manai mājai, man pievienojas svētceļnieku grupa, kas pazīstama kā lēnām pārveidojoties. Es varētu nofotografēties pirms un pēc rožukrona lūgšanas un parādīt, kā mainās viņu sejas: viņi pat neizskatās pēc vieniem un tiem pašiem cilvēkiem!
Šeit, Medjugorjē, ir neticama žēlastība lūgšanai. Dievmāte vēlas to dāvāt mums un vēlas, lai mēs, ciema iedzīvotāji vai svētceļnieki, kļūtu par augļiem, labi ēdamiem, lai atdotu sevi citiem, kas vēl atrodas tuksnesī, izsalkuši un izslāpuši.

MEDJUGORJES ienaidnieks

Mums šī oāze ir jāsargā, jo šeit velns ir ļoti aktīvs, viņš iejaucas starp cilvēkiem, kuri vēlas cīnīties kopā un lauž harmoniju, vienotību. Viņš arī vēlētos noņemt ūdeni, bet viņš to nevar izdarīt, jo tas nāk no Dieva, un Dievs ir Dievs! No otras puses, tas var sasmērēt ūdeni, var traucēt, neļaut svētceļniekiem iegrimt lūgšanās, uzklausīt Dievmātes vēstījumus, pārliecinoties, ka viņi paliek virspusējā līmenī un apmaldās traucējumos. "Sātans vēlas svētceļniekus padarīt par zinātkāriem."
Medjugorjē ierodas arī cilvēki, kuri Dievmāti nemeklē, bet tikai prieka pēc. Tas nāk no kaimiņu centriem, no Citluk, Ljubuski, Mostar, Sarajevas, Splitas utt. jo viņi zina, ka Medjugorjē ir tāda pasaules koncentrācija, kāda šajā reģionā vēl nekad nav bijusi. Tad ir tādi, kas vēlas kaut ko saņemt no uzturēšanās Medjugorjē, taču daudz kas ir atkarīgs no tā, kā viņus sagatavo gidi. Esmu redzējis tik daudz grupu, kas atgriežas mājās, gandrīz neko nezinot par to, kas šeit patiesībā notiek. Iemesls ir tāds, ka viņi slikti lūdza un izklīda tūkstoš pagriezienos, nesaņemot patieso Medjugorjes vēsti un žēlastības pieskārienu. Viņi ir aizņemti, jo vēlas fotografēt visu un visus. Bet tādā veidā viņi nevar iegrimt lūgšanā! Tomēr viss ir atkarīgs no gida spējām un garīgā dziļuma. Cik tas ir skaisti, ja tam ir tikai viens mērķis: vadīt dvēseles uz atgriešanos un patiesu sirdsmieru!

TIKŠANĀS VIETA

Kāds brīnās, kāpēc šeit, Medžugorjē, netiek organizētas arodrekolekcijas vai Svēto Rakstu kursi – to visu, cita starpā, aicina Dievmāte. Es domāju, ka Medjugorje ir vieta, kur vienkārši satikt Dievmāti un iemācīties lūgties. Pēc tam mājās, pēc šīs skaistās tikšanās, Marija caur lūgšanu pastāstīs, kā turpināt. Pasaulē ir viss un, ja ieskatīsies, tad atradīsi, kur padziļināt to, ko esi saņēmis tepat Medjugorjē.
Iespējams, nākotnē dzims dažādas iniciatīvas, taču līdz šim Dievmāte ir vēlējusies īstenot vienkāršu tikšanos ar Viņu, cilvēkiem ir vajadzīga sava māte, jāatrodas vietā, kur viņi iekšēji un fiziski dziedē. Viens ierodas kā bārenis un kļūst par Madonas bērnu.
Mans aicinājums ir šāds: brauciet uz Medjugorji, dodieties uz kalniem, lūdziet Dievmāti pie sevis apciemot, jo šī ir ikdienas apmeklējuma vieta. Viņa to darīs, pat ja jūs to nejutīsit ar savām ārējām maņām. Viņa vizīte nāks, un, iespējams, jūs to sapratīsit mājās, kad atklāsiet, ka esat mainījies.
Marija vēlas, lai mēs izdzīvotu satikšanos ar viņas mātišķo Sirdi, ar viņas maigumu, ar mīlestību uz Jēzu.Nāc šurp Mātes rokās, un visa vientulība beigsies. Izmisumam vairs nav vietas, jo mums ir Māte, kas ir arī karaliene, Māte, kura ir arī ļoti skaista un spēcīga. Šeit tu staigāsi savādāk, jo šeit ir māte: šeit tu satver viņas roku un nekad to nepametīsi.

MĀTE TĒRESA BIJA ROKA

Kādu dienu Māte Terēze no Kalkutas, kura ļoti vēlējās ierasties Medjugorjē, stāstīja epizodi no savas bērnības bīskapam Hnilicai (Roma), kurš viņai bija jautājis, ko viņa piedēvēja saviem lielajiem panākumiem: "Kad man bija 5 gadi", viņa atbildēja, es gāju kopā ar mammu pāri laukiem, uz ciematu, kas atrodas nedaudz tālāk no mūsējā. Es turēju mammas roku un priecājos. Kādā brīdī mana māte apstājās un man teica: “Tu satvēri manu roku un jūties droši, jo es zinu ceļu. Tādā pašā veidā jums vienmēr jāskatās uz savu roku Dievmātes rokā, un Viņa vienmēr vadīs jūs uz pareizā ceļa jūsu dzīvē. Nekad neatlaidiet viņa roku!" Un es to izdarīju! Šis aicinājums iespiedās manā sirdī un atmiņā: savā dzīvē vienmēr esmu turējis Marijas roku... Šodien nenožēloju, ka to izdarīju! ” Medjugorje ir īstā vieta, kur satvert Mērijas roku, pārējais nāks vēlāk. Šī ir tik dziļa sastapšanās, tā ir gandrīz psihoemocionāls un ne tikai garīgs šoks, jo pasaulē, kur mātes atrodas pie datora vai ārpus mājas, ģimenes izjūk vai riskē izjukt. Vīriešiem Debesu Māte ir vajadzīga arvien vairāk.

LIELĀK PALDIES NEKĀ IZSĒTĀJIEM

Tātad, organizēsim šo tikšanos ar savu Māti, lasīsim vēstījumus un parādīšanās brīdī atvērsimies iekšēji. Runājot par parādīšanās brīdi vizionāriem, Dievmāte sacīja Vickai: “Kad atnākšu, es tev dodu tādas žēlastības, kādas līdz šim nevienam neesmu devis. Bet es arī vēlos sniegt šīs pašas žēlastības visiem saviem bērniem, kuri atver savas sirdis Manai atnākšanai." Tad mēs nevaram būt skaudīgi uz vizionāriem, jo, kad viņa parādās, mēs atveram savas sirdis, mēs saņemam tās pašas žēlastības, pat vairāk žēlastības nekā viņi, jo man ir svētība ticēt, neredzot (un tās vairs nav. jo viņi redz!)

PUŠIS, MOZAĪKA - VIENĪBĀ

Ikreiz, kad atveram savas sirdis un sveicam Dievmāti, Viņa veic savu mātišķo attīrīšanas, uzmundrinājuma, maiguma darbu un aizdzen ļaunumu. Ja to piedzīvos visi tie, kas apmeklē vai dzīvo Medjugorjē, tad mēs kļūsim par to, ko mums teica Miera karaliene: oāze, ziedu pušķis, kurā ir visa iespējamā krāsu gamma un mozaīka.
Katrs mazais mozaīkas gabaliņš, ja tas atrodas īstajā vietā, rada brīnišķīgu lietu; ja turpretim gabaliņus sajauc kopā, viss kļūst neglīts. Tāpēc mums visiem jāstrādā vienotības labā, bet šīs vienotības centrā ir Tas Kungs un viņa evaņģēlijs! Ja kāds vēlas radīt ap sevi vienotību, ja viņš jūt tās vienotības centru, kas jārada, tas kļūst par viltus lietu, viscaur cilvēcisku, kas nevar pastāvēt.
Vienotība tiek panākta tikai ar Jēzu, nevis nejauši. Marija teica: “Pielūdz manu Dēlu SS. Sakraments, iemīli Vissvētāko Sakramentu uz altāra, jo, pielūdzot manu Dēlu, tu esi vienots ar visu pasauli ”(25. gada 1995. septembris). Viņš būtu varējis pateikt vairāk, bet Dievmāte to teica, jo dievināšana ir tas, kas mūs vieno patiesībā un dievišķi. Lūk, īstā ekumenisma atslēga!
Ja mēs ar sirdi izdzīvosim Euharistiju visos tās aspektos, ja mēs padarīsim Svēto Misi par savas dzīves centru, tad mēs patiešām radīsim Medjugorjē šo miera oāzi, par kuru sapņoja Dievmāte, ne tikai mums, katoļiem, visi! Mūsu izslāpušajiem jauniešiem un mūsu pasaulei ciešanas un dziļa krīze par to, kā tai trūkst, tad nekad nepietrūks ūdens, ēdiena, skaistuma un dievišķās žēlastības.

Avots: Eco di Maria nr 167