Ko Bībelē nozīmē vārds žēlastība?

Ko Bībelē nozīmē vārds žēlastība? Vai tas ir vienkārši fakts, ka Dievs mums patīk?

Daudzi baznīcas cilvēki runā par žēlastību un pat dzied par to dziesmas. Viņi zina, ka viņš nāca caur Jēzu Kristu (Jāņa 1:14, 17), bet tikai daži zina viņa patieso definīciju! Vai saskaņā ar Bībeli tā ir brīvība darīt to, ko vēlamies?

Kad Pāvils rakstīja vārdus "... jūs neesat pakļauts likumam, bet žēlastībai" (Romiešiem 6:14), viņš lietoja grieķu vārdu charis (Strong's Concordance # G5485). Dievs mūs izglābj no šī harisma. Tā kā tas ir kristieša pestīšanas veids, tam ir fundamentāla nozīme, un velns dara visu iespējamo, lai sajauktu žēlastības patieso nozīmi!

Svētie Raksti saka, ka Jēzus uzauga harismā (Lūkas 2:52), kas KJV tiek tulkots kā “labvēlība”. Daudzās piezīmēs kā alternatīvs tulkojums parādīta “labvēlība”.

Ja žēlastība nozīmē nepelnītu piedošanu Lūkas 2. nodaļā pretstatā labvēlībai vai žēlastībai, kā gan Jēzus, kurš nekad nav grēkojis, varētu izaugt par nepelnītu piedošanu? Šeit "labvēlības" tulkojums acīmredzami ir pareizs. Ir viegli saprast, kā Kristus uzauga par labu savam Tēvam un cilvēkam.

Lūkas 4:22 ļaudis bija pārsteigti par žēlastības vārdiem (labvēlīgiem cilvēkiem), kas iznāca no viņa mutes. Šeit grieķu vārds ir arī charis.

Apustuļu darbos 2:46 - 47 mēs atrodam mācekļus, kuriem "ir harizma ar visiem cilvēkiem". Apustuļu darbos 7:10 mēs atrodam viņu nodoto Jāzepam faraona acīs. KJV šeit ir tulkojis harizmu kā “labvēlību” pretstatā žēlastībai, tāpat kā citās vietās (Apustuļu darbi 25: 3, Lūkas 1:30, Apustuļu darbi 7:46). Nav skaidrs, kāpēc dažiem cilvēkiem nepatīk šis tulkojums. Tas nozīmē, ka nav svarīgi, ko jūs darāt, kad esat pieņēmis Jēzu Kristu par savu Glābēju. Tomēr daudzi ticīgie zina, ka ir svarīgi, ko dara kristieši! Mums saka, ka mums ir jāpilda baušļi (Apustuļu darbi 5:32).

Cilvēks saņem labvēlību divu dažādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Jēzus nomira par mums, kamēr mēs vēl bijām grēcinieki (Romiešiem 5: 8). Gandrīz visa kristietība piekristu, ka šī ir Dieva žēlastība darbībā (skat. Jāņa 3:16).

Nāvessoda atcelšana mums ir pestīšanas procesa pirmā daļa. Kristieti attaisno (par pagātnes grēkiem samaksāts) ar Kristus nāvi. Kristieši neko nevar izdarīt savu grēku dēļ, izņemot šī upura pieņemšanu. Jautājums ir, kāpēc cilvēks, pirmkārt, saņem šo fantastisko labvēlību.

Mūsu Debesu Tēvs nav devis priekšroku eņģeļiem, kuri ir grēkojuši, un nepiedāvā viņiem iespēju kļūt par bērniem (Ebrejiem 1: 5, 2: 6 - 10). Dievs ir devis priekšroku cilvēkam, jo ​​mēs esam pēc viņa tēla. Visu būtņu pēcnācēji dabā ir tēvs (Ap.d. 17:26, 28-29, 1Jņ 3: 1). Tie, kas netic, ka cilvēks ir sava Radītāja tēlā, pat nevar saprast, kāpēc mēs saņemam labdarību vai labvēlību attaisnošanai.

Otrs iemesls, kāpēc mēs saņemam labvēlību, ir tas, ka tas atrisina argumentu starp labvēlību un darbiem. Kā jūs izvēlaties kādu apģērba gabalu? Tas saglabā savas direktīvas vai komandas!

Kad esam ticējuši Jēzus upurim samaksāt par saviem grēkiem (pārkāpt likumu), nožēlot grēkus (ievērot baušļus) un kristīties, mēs saņemam Svēto Garu. Viņa gara klātbūtnes dēļ mēs tagad esam Tā Kunga bērni. Mūsos ir Viņa sēkla (skat. 1.Jņ.3: 1 - 2, 9). Tagad viņa acīs esam izaudzinājuši labvēlību (žēlastību)!

Patiesie kristieši ir pakļauti lielai Dieva labvēlībai vai žēlastībai, un viņiem jābūt pilnīgiem. Viņš vēro mūs, tāpat kā jebkurš labs tēvs, vēro pār saviem bērniem un dod viņiem priekšroku (1.Pēt. 3:12, 5:10 - 12; Mateja 5:48; 1Jņ 3:10). Viņš pat dod viņiem sodu, kad tas ir nepieciešams (Ebrejiem 12: 6, Atklāsmes 3:19). Tāpēc mēs turam viņa baušļus Bībelē un paliekam viņa labā.