Veltījums Sāpju Marijai: lūgšana, kas liks tev justies daudz tuvāk viņai

Tas ir veltījums, ko es gribu veltīt jums, Sāpju Marija, par to, ka jūs man mācījāt žēlastību un nododat prieku mūsu Dievam. Es apsolu neiedurēties stulbos kārdinājumos un nenovirzīties no debesu ceļa, lai mana dvēsele esi drošs un turies rokās. Es katru vārdu rakstīju ar sirdi, es domāju, ka mans darbs ir mīlēt un pielūgt tevi katru savas dzīves dienu.

Ak, lielā mocekļu karaliene un visvairāk pamestā no visām mardām! 
Tavas sāpes ir milzīgas kā jūra, 
jo visas mocības, ka visi cilvēku grēki
esat iespiedies jūsu dievišķā dēla svētajā ķermenī,
tie ir tikpat daudz zobenu, kas caurdurt tavu sirdi.
Lūk, viscienīgākais grēcinieks pie jūsu kājām,
sirsnīgi nožēloju, ka ir izturējies nepareizi pret dievišķo Pestītāju.
Kļūdas, kuras esmu izdarījis
tie ir daudz nopietnāki nekā es varu ciest tos izdzēst.
Deh! Svētītā māte, nospied man sirdī vissvētākās brūces
no jūsu mīlestības, lai jūs vēlētos ciest un nomirt tikai ar Jēzu krustā sisto,
un izbeidziet nožēlojamo dvēseli savā tīrākajā sirdī. 
Lai notiek. 

Ak, Dievs, tu gribēji, lai Jaunavas dzīvi iezīmē sāpju noslēpums, dāvā mums, lūdzamies, iet kopā ar viņu pa ticības ceļu un apvienot mūsu ciešanas ar Kristus kaislību, lai tās kļūtu par žēlastības gadījumu un pestīšanas instruments. Jūs gribējāt, lai viņa izjūt šīs sāpes, tieši tāpēc, lai viņai sniegtu un dāvātu mums krāšņās un svētās piedošanas apziņu un spēku.

Lai katra Sāpju Marijas izlietā asara var kļūt par mīlestības okeānu un katra lūgšana par gaismas staru, kas ved mūs uz pareizā ceļa. Tikai tā mana dvēsele var turpināt dzīvot, cerot atgriezties debesu vietā, no kuras tā nāk, nenotraipot sevi zemes dzīves ceļojuma laikā. Āmen