Veltījums Marijai maijā: 7. diena "Ieslodzīto mierinājums Marijai"

7. DIENA
Ave Maria.

Ielūgums. - Marija, žēlsirdības māte, lūdzieties par mums!

UZLABOTĀJU JŪRAS KOMFORTS
Jēzu Kristu, būdams Ģetzemanē, aizveda viņa ienaidnieki, viņš bija piesiets un aizvilkts tiesas priekšā.
Dieva Dēls, nevainība personīgi, jāizturas kā pret ļaundari! Savā kaislībā Jēzus laboja visus, bet arī ļaundari un slepkavas.
. Tie, kuriem sabiedrībā vajadzētu vairāk līdzjūtības, ir ieslodzītie; tomēr viņi tiek aizmirsti vai nicināti. Labdarība ir pārvērst mūsu domas daudziem nelaimīgiem cilvēkiem, jo ​​arī viņi ir Dieva bērni un mūsu brāļi, un Jēzus apsver, kas viņam tiek nodarīts ieslodzītajiem.
Cik daudz sāpju satrauc ieslodzītā sirdi: zaudētais gods, brīvības atņemšana, atraušanās no mīļajiem, izdarītā ļaunuma nožēla, domas par ģimenes vajadzībām! Tie, kas cieš, nav pelnījuši nicinājumu, bet gan līdzjūtību!
Būs teikts: viņi ir rīkojušies nepareizi un tāpēc maksā viņam! - Tā ir taisnība, ka daudzi tiek brutalizēti otrādi, un labāk, ja viņi ir nošķirti no sabiedrības; bet cietumos ir arī nevainīgi cilvēki, augstprātības upuri; ir arī citi ar labu sirdi un aizraušanās, garīgas akluma brīdī izdarījuši kādu noziegumu. Lai izprastu šo nelaimīgo cilvēku ciešanas, ir jāapmeklē dažas kriminālās mājas.
Dievmāte ir nomocīto nomierinātāja, tāpēc ir arī ieslodzīto mierinājums. No debesīm viņš uzlūko šos savus bērnus un pauž viņus, apzinoties, cik ļoti Jēzus cieš, kad viņš tika ieslodzīts; lūdziet par viņiem, lai viņi nožēlo grēkus un atgriežas pie Dieva tāpat kā labais zaglis; labojiet viņu noziegumus un saņemiet atkāpšanās žēlastību.
Jaunava katrā ieslodzītajā redz dvēseli, kuru atpestīja Jēzus un adoptētā dēla asinis, kurai ļoti vajadzīga žēlsirdība.
Ja mēs vēlamies darīt kaut ko Marijai tīkamu, piedāvājam viņai kādu labu dienas darbu, kas paredzēts cietumos esošajiem; mēs īpaši piedāvājam Svēto Misi; Komūnija un Rožukronis.
Mūsu lūgšana iegūs pievēršanos kādam slepkavam, izlabos atsevišķus pārkāpumus, palīdzēs padarīt kaut kāda nosodītā nevainību spīdošu, un tas būs garīgas žēlsirdības darbs.
Nakts tumsā ir redzamas zvaigznes un tādējādi sāpēs ticības gaisma. Cietumos mājās sāpes un pārvēršana ir vieglāka.

PIEMĒRS

Noto Kriminālmājā, kur dienēja apmēram pieci simti ieslodzīto, tika sludināts garīgo vingrinājumu kurss.
Cik uzmanīgi šie nelaimīgie cilvēki klausījās sprediķus un cik asaras spīdēja uz noteiktām drūmām sejām!
Kas tika nosodīts uz mūžu, kurš trīsdesmit gadus un kurš uz mazāk laika; bet visas šīs sirdis bija ievainotas un meklēja balzamu, patieso Reliģijas balzamu.
Vingrinājumu beigās divdesmit priesteri aizdeva sevi, lai noklausītos grēksūdzes. Bīskaps vēlējās svinēt Svēto Misi un tādējādi priecāties par Jēzus nodošanu ieslodzītajiem. Klusums bija modinošs, atcerēšanās apbrīnojama. Kopības brīdis kustas! Simtiem nosodīto cilvēku ar salocītām rokām un noraustītām acīm gāja, lai saņemtu Jēzu. Viņi izskatījās kā īsti lūdzoši biedri.
Priesteri un vairāk nekā visi bīskapi baudīja šīs sludināšanas augļus.
Cik dvēseles var izpirkt cietumos, ja ir tādi, kas lūdz par viņiem!

Folija. - Skaitīt Svēto Rožukroņu tiem, kas atrodas cietumos.

Ejakulācija. - Marija, nomocītā nomierinātāja, lūdzieties par ieslodzītajiem!