Veltījums Sv. Skolastikai: lūgšana, kas jūs tuvinās gaismai

Es gribu veltīt šo ziedošanos Norcijas svētajai skolai, kas ir reliģioza un benediktīniešu mūķeņu svētā svētā. Viņas mīlestība pret baznīcu un uzticība mūsu Dievam lika katoļu baznīcai viņu atzīt par svēto.

Sv. Skolastika,

atcerieties koku, zem kura zariem patvērās jūsu dzīve. Benediktīniešu klosteris jūs aicina ne tikai kā māsu, bet arī kā augusta patriarha meitu. No debess virsotnes viņš apcer koka paliekas, kas reiz bija tik enerģiskas un auglīgas, kuras ēnā rietumu tautas ilga gadsimtiem ilgi. Katrā ziņā pārsteidza ļaunuma iznīcināšanas cirvis: zari un saknes. Visur ir drupas, kas aptver visu Eiropu. Neskatoties uz to, mēs zinām, ka tam būs jāatdzīvojas un ka tas diedzēs jaunus zarus, jo Tas Kungs gribēja saistīt šī senā koka likteni ar tiem pašiem Baznīcas likteņiem. Lūdzieties, lai tajā varētu atdzimt pirmās sulas, ar mātes gādību pasargājiet tās radītos maigos dārgakmeņus; aizstāvi viņus no vētrām, svētī viņus un padari tos uzticības cienīgus, ko Baznīca tajos liek.

Svētā Skolastika no Norsijas, jūs, kas ievērojat klusumu un izvairāties no jebkāda veida dialoga ar svešiniekiem klosterī, lūdzu, klausieties manu nosmakto lūgšanu, es, kas jūs mīlu. Jūs, kas dzīvojat debesu valstībā, pārliecinieties, ka mana dvēsele tiek sagaidīta un apņemta, un mana sirds ir apgaismota ar jūsu godājamo klātbūtni.

Jūs, kas dzīvojat mūsos visos uzticīgi, parādiet man pareizo ceļu un apvienojiet manu pazemīgo un nabadzīgo dvēseli ar manu brāļu, kuriem ir paveicies mūžīgi dzīvot celestiālajā valstībā, man. Katru reizi, kad es lūdzu, jūs esat šeit ar mani, ak, Svētā Šolastika, klausieties mani un sveiciniet mani starp labajiem un uzticīgajiem, lai mana sirds justos pilna prieka. Āmen