Veltījums svētajam Stefanam: lūgšana, kas glābs jūs no nosodījuma!

Stefano, Stefano, es saku: šeit ir labestības vieta, šeit ir žēlsirdības laiks, šeit vismaz ir iespēja parādīt labdarību! Tā kā man pastāvīgi draud briesmas, pat ja es to vienmēr neatzīstu, un esmu vēl nožēlojamāks un nožēlojamāks, kad aizmirstu, ka tas tā ir. Tā kā Dievs vienmēr redz manus grēkus, vienmēr viņa smagais spriedums apdraud manas dvēseles grēcīgumu, vienmēr paveras elle un viņa mokas ir gatavas plosīt manu nožēlojamo dvēseli šajā vietā.

Tāpēc es esmu novietots, kad pamostos, tātad, kad es guļu; Es esmu tāda, kad smaidu, piemēram, kad es jokoju. Kad es lepojos, tātad, kad mani pazemo. Kad pieprasīts; tā, tā es esmu, kad nožēlojami mīlu miesas priekus. Tāpēc es esmu vienmēr un visur. Tāpēc, lūdzu, Stefan, pasteidzies, pirms es esmu nolemts, pirms cilvēku cilts ienaidnieki ved mani mocīt, pirms mani pārņem elles cietums, pirms mūžīgās uguns mokas mani apēd.

Patiešām, mana vajadzība ir liela, kad tas mani mudina lūgt palīdzību pat no tiem, kurus esmu pelnījis, lai mani sodītu. Bet jūs un visi svētie ir tik bagāti ar tādu bagātību no visa labuma bezgalīgā avota, ka jums drīzāk patīk sagādāt ar savu labestību tos, kurus jūs varat nosodīt par taisnīgumu. Tik krāšņais un Vissvētais Stefans, atbrīvo mani no noteiktas nosodīšanas un pasargā mani un manu ģimeni no tumšām un zemes ļaunumiem. Jo tikai ar jums mēs varēsim atrast svētīto pestīšanas ceļu.

Lai būtu pilnīgi brīvs no visa ļaunuma, dodiet mums žēlastību katru vakaru kopā ar jums pārdzīvot pasaules nežēlību. Un ļaujiet mums redzēt dzīvi ar jūsu vissvētākajām acīm. Jūs, kas dzīvojat mūsu Mūžīgā Tēva un viņa dēla Jēzus Kristus labajā rokā, apžēlojieties par mūsu nabadzīgajām dvēselēm. Aizsargājiet mūs līdz mūžīgās laimes sasniegšanai.