Veltījums eņģeļiem: Trīs svētie ar atšķirīgu pieredzi Eņģeļu Sargā. Lūk, kuras

SAN FRANCESCO florelēs lasījām, ka kādu dienu klostera durvīs parādījās eņģelis, lai runātu ar brāli Elia.
Bet lepnums bija padarījis Fra Elia necienīgu runāt ar eņģeli. Tajā brīdī no meža atgriezās Sv. Francisks, kurš brāļu Eliasu ieskicēja ar šādiem vārdiem:
- Man sāp, lepnais brālis Elias, padzīt mums prom svētos eņģeļus, kuri nāk mūs mācīt. Patiesībā es ļoti baidos, ka šis jūsu lepnums galu galā atbrīvos jūs no mūsu kārtības "
Un tā tas notika, kā svētais Francisks bija paredzējis, jo Fra Elia nomira ārpus ordeņa.
Tajā pašā dienā un tajā pašā laikā, kad eņģelis atstāja klosteri, tas pats eņģelis tāpat parādījās Fra Bernardo, kurš atgriezās no Santjago un atradās lielas upes krastā. Viņš sveica viņu savā valodā:
- Dievs dod jums mieru, mans labais friar!
Fra Bernardo nespēja apturēt izbrīnu, redzot šī jaunekļa žēlastību ar svētku izskatu un dzirdot viņu runājam viņa valodā ar miera sveicienu.
- No kurienes tu nāc, labs jauneklis? - jautāja Bernardo.
- Es nāku no mājas, kur atrodas Sv. Francisks. Es devos ar viņu aprunāties; bet es nevarēju, jo viņš bija mežā, kas bija piesātināts pārdomāt dievišķās lietas. Un es negribēju viņu traucēt. Tajā pašā mājā atrodas frizieri Maseo, Gil un Elia.
Tad eņģelis sacīja Fra Bernardo:
- Kāpēc tu neej citu ceļu?
- Es baidos, jo redzu, ka ūdens ir ļoti dziļš.
"Iesim kopā, nebaidieties," sacīja eņģelis.
Un, paņēmis viņu aiz rokas, vienā mirklī līdzvērtīgs mirgošanai, viņš aizveda viņu uz otru upes pusi. Tad Fra Bernardo saprata, ka viņš ir Dieva eņģelis, un ar prieku un prieku iesaucās:
- Ak svētītais Dieva eņģelis, sakiet man, kāds ir jūsu vārds?
- Kāpēc jūs lūdzat manu vārdu, kas ir brīnišķīgi? "
Tas nozīmē, ka viņš pazuda, atstājot Fra Bernardo tik lielu mierinājumu, ka viņš visu šo ceļojumu paveica prieka pilns (19).

No SANTA ROSA DE LIMA (1586-1617) tiek teikts, ka dažreiz viņš sūtīja savu eņģeli, lai viņš izdarītu uzdevumus, un viņš tos uzticīgi veica. Kādu dienu viņas māte bija slima un Santa Rosa devās viņu aplūkot.
Redzot viņu mazliet "sabojātu", māte pavēlēja melnajam darbiniekam aiziet un nopirkt īstu šokolādi un pusi īsta cukura, lai to nodotu meitai. Bet Rosa viņai sacīja: "Nē, mana māte, nedod viņai šo naudu: tā būtu izšķiesta, jo Donna Maria de Uzátegui man atsūtīs šīs lietas."
Neilgi pēc tam klauvēja pie durvīm, kuras atvērās uz ielu, jo jau bija ļoti vēlu. Viņi devās vaļā un ienāca melnais Donna Maria de Uzátegui kalpotājs ar šokolādi un to piegādāja šī dāma ...
Par notikušo viņa atstāja šo apbrīnojamo liecību un pieklājīgi pajautāja meitai Rosa: - Kā tu zināji, ka viņi tev atsūtīs šo šokolādi?
Viņa atbildēja: Paskaties, mana māte, kad ir tāda steidzama vajadzība kā šī, kāda man bija tagad, kā jūsu žēlastība labi zināja, pietiek pateikt sargeņģeli; tāpat darīja mans sargeņģelis, kā viņš to darīja vairākās citās reizēs. "
No tā šis liecinieks tika apbrīnots un nobijies redzēt notiekošo. Tā ir taisnība, un šī tiesneša priekšā un ar zvērestu apliecina, ka tā ir taisnība, un abi to parakstīja - vecpuisis Luiss Fajardo Maria de Oliv man priekšā, Jaime Blanco, valsts notārs (21).

SANTA MARGHERITA MARIA DI ALACOQUE stāsta: Savulaik, kad es strādāju ar tradicionālu vilnas kāršanas darbu, es devos uz nelielu pagalmu, kas atradās blakus Vissvētākā Sakramenta telpai, kur, strādājot uz ceļiem, es vienā mirklī jutos kā pilnībā savākts iekšēji un ārēji un man pēkšņi parādījās mana burvīgā Jēzus sirds, spožāka par sauli. Viņu apņēma tīras mīlestības liesmas, un to ieskauj serafi, kas dziedāja apbrīnojamā korī: “Mīlestība triumfē, mīlestība priecājas, prieks izplatās, tā sirds”.
Šie svētītie gari aicināja mani pievienoties viņiem, slavējot Svēto Sirdi, sakot, ka viņi ir ieradušies pie manis ar nodomu pievērst viņam nepārtrauktu mīlestības, pielūgšanas un uzslavas piemiņu, un šim nolūkam viņi būtu ieņemuši manu vietu pirms tam Vissvētākais Sakraments, lai caur viņiem es varētu viņu mīlēt bez pārtraukuma, un viņi, savukārt, dalās manā mīlestībā, ciešot manā personā, kā es būtu priecājusies savējos.
Tajā pašā laikā viņi parakstīja šo saiti Jēzus Svētajā Sirdī ar zelta burtiem un ar neizdzēšamiem mīlestības burtiem (24).