Veltījums svētajiem: Padre Pio ideja šodien, 14. septembrī

1. Lūdziet daudz, vienmēr lūdzieties.

2. Arī mēs lūdzam dārgajam Jēzum pazemīgā, uzticamā un ticīgā cieņu Jēzum; kad dedzīgi lūdzamies Jēzum, atmetīsimies pie viņa, atdaloties no šī pasaules melīgā aparāta, kurā viss ir neprāts un iedomība, viss pāriet, dvēselei paliek tikai Dievs, ja viņš ir spējis viņu labi mīlēt.

3. Es esmu tikai nabaga draudzene, kas lūdzas.

4. Nekādā gadījumā neejiet gulēt, vispirms nepārbaudot savu izpratni par to, kā pavadījāt dienu, un tikai tad, pirms visas savas domas virzījāt Dievam, kam sekoja jūsu un visu piedāvājums un iesvētīšana. Kristieši. Piedāvājiet arī viņa dievišķās majestātes slavu pārējam, ko gatavojaties, un nekad neaizmirstiet sargeņģeli, kurš vienmēr ir kopā ar jums.

5. Mīli Ave Maria!

6. Galvenokārt jums ir jāuzstāj uz kristīgā taisnīguma un labestības pamata, uz tikumu, tas ir, kuru Jēzus skaidri parāda kā paraugu, es domāju: pazemību (Mt 11,29:XNUMX). Iekšējā un ārējā pazemība, bet vairāk iekšēja nekā ārēja, vairāk jūtama nekā parādīta, dziļāka nekā redzama.
Cienījamā, mana mīļotā meita, kas jūs patiesībā esat: nebūtība, ciešanas, vājums, perversitātes avots bez ierobežojumiem vai mazinošs, kas spēj pārveidot labo par ļaunu, atteikties no laba par ļaunu, piedēvēt labu jums vai attaisno sevi ļaunumā un tā paša ļaunuma dēļ nicina augstāko Labu.

7. Esmu pārliecināts, ka jūs vēlaties uzzināt, kuri ir labākie nožēlojumi, un es jums saku - būt tiem, kurus mēs neesam ievēlējuši, vai būt tiem, kas mums ir vismazāk pateicīgi, vai, pareizāk sakot, tiem, uz kuriem mums nav lielas noslieces; un, skaidri sakot, mūsu aicinājuma un profesijas profesija. Kas man piešķirs žēlastību, manas mīļākās meitas, ka mēs labi mīlam savu nožēlu? Neviens cits to nevar izdarīt kā tas, kurš viņu tik ļoti mīlēja, ka gribēja nomirt, lai to saglabātu. Un ar to pietiek.

8. Tēvs, kā tu deklamē tik daudz Rožukroņu?
- Lūdziet, lūdzieties. Kas daudz lūdz, tiek izglābts un izglābts, un kāda ir skaistāka lūgšana un pieņemšana Jaunavai par to, ko viņa pati mums mācīja.

9. Sirds patiesā pazemība ir tā, kas juta un dzīvoja vairāk, nekā parādīts. Mums vienmēr ir jāpazemo sevi Dieva priekšā, bet ne ar tādu nepatiesu pazemību, kas noved pie drosmes, rada izmisumu un izmisumu.
Mums pašiem ir jābūt zemai izpratnei. Ticiet mums, ka esam zemāki par visiem. Nelieciet savu peļņu pirms citu peļņas.

10. Kad jūs deklamējat Rožukroni, sakiet: “Svētais Jāzeps, lūdzies par mums!”.

11. Ja mums jābūt pacietīgiem un jāiztur citu ciešanas, vēl jo vairāk mums ir jāiztur pašiem.
Jūsu ikdienas neticībā tiek pazemota, pazemota, vienmēr pazemota. Kad Jēzus redzēs jūs pazemojot līdz zemei, viņš izstieps jūsu roku un domās par sevi, lai pievilinātu jūs pie sevis.

12. Lūgsim, lūdzam, lūdzam!

13. Kas ir laime, ja ne visa veida labums, kas cilvēku padara pilnīgi apmierinātu? Bet vai uz šīs zemes ir kāds, kurš būtu pilnībā laimīgs? Protams, nē. Cilvēks būtu bijis tāds, ja būtu palicis uzticīgs savam Dievam, bet, tā kā cilvēks ir pilns ar noziegumiem, tas ir, pilns ar grēkiem, viņš nekad nevar būt pilnībā laimīgs. Tāpēc laime ir atrodama tikai debesīs: nav briesmu pazaudēt Dievu, ne ciešanas, ne nāves, bet mūžīgā dzīvība kopā ar Jēzu Kristu.

14. Pazemība un labdarība iet roku rokā. Viens slavina, bet otrs svētī.
Pazemība un tikumības šķīstība ir spārni, kas paceļ Dievu un gandrīz maldina.

15. Katru dienu Rožukronis!

16. Vienmēr un mīļi pazemojieties Dieva un cilvēku priekšā, jo Dievs runā ar tiem, kas viņa priekšā patiesi pazemo sirdi un bagātina viņu ar savām dāvanām.

17. Vispirms apskatīsimies un tad palūkosimies paši uz sevi. Bezgalīgais attālums starp zilo un bezdibeni rada pazemību.