Veltījums svētajiem: Padre Pio ideja šodien, 24. novembrī

Patiesais iemesls, kāpēc jūs ne vienmēr varat labi veikt savas meditācijas, es to uzskatu un nekļūdos.
Jūs ierodaties meditēt ar noteikta veida pārmaiņām, apvienojumā ar lielu satraukumu, lai atrastu kādu priekšmetu, kas var padarīt jūsu garu laimīgu un mierinātu; un tas ir pietiekami, lai jūs nekad neatrastu to, ko meklējat, un nelieciet prātu patiesībā, kuru meditējat.
Mana meita, zināt, ka tad, kad steigā un mantkārīgi meklē pazaudētu lietu, viņš to pieskars ar rokām, simts reizes to redzēs ar acīm un nekad to nepamanīs.
No šī veltīgā un bezjēdzīgā satraukuma nevar rasties nekas cits kā liels gara nogurums un prāta neiespējamība apstāties uz objekta, kas patur prātā; un no tā izriet dvēseles zināma aukstuma un stulbuma sajūta tieši emocionālajā daļā.
Es zinu, ka šajā sakarā nav citu līdzekļu, kā vien tas: lai izkļūtu no šī satraukuma, jo tas ir viens no lielākajiem nodevējiem, kāds jebkad var būt patiess tikums un stingra ziedošanās; viņš izliekas, ka sasildās, kad viņam veicas labi, bet viņš to dara tikai tāpēc, lai atvēsinātos un liek mums skriet, lai mūs pakluptu.

Kungam no Fodžijas 1919. gadā bija sešdesmit divi gadi un viņš gāja, atbalstot sevi ar divām nūjām. Viņš bija salauzis kājas, kad nokrita no bagija un ārsti nespēja viņu dziedināt. Pēc atzīšanās Padrejs Pio viņam sacīja: "Celies un ej, tev ir jāmet šīs nūjas." Vīrietis paklausīja visu brīnumam.

Sensacionāls notikums, kas satraucis visu Fodžijas apgabalu, ar cilvēku notika 1919. gadā. Vīrietis tajā laikā bija tikai četrpadsmit. Četru gadu vecumā, ciešot no tīfa, viņš bija cietis no rahīta formas, kas bija deformējusi viņa ķermeni, izraisot viņam divus košus kuprus. Kādu dienu Padre Pio to atzinās un tad pieskārās tam ar savām stigmatizētajām rokām, un zēns piecēlās no ceļgala tik taisni, kā vēl nekad nebija bijis.