Veltījums svētajiem: Svētā Faustina stāsta par dvēseles ceļu

Lūgšana. - Jēzu, mans skolotājs, palīdzi man ar vislielāko degsmi ienākt šajā tuksneša periodā. Lai tavs Gars, ak Dievs, ved mani pie dziļām zināšanām par tevi un sevi, jo es tevi mīlēšu tik daudz, cik man ir par tevi, un es nicināšu sevi tik daudz, cik man ir par sevi. Kungs, es atstāju sevi Tavai rīcībai: lai Tavs prāts manī pilnībā piepildās.

7. Tāpat kā banketā. - «Mana meita, es tevi aizvedīšu uz šo rekolekciju kā uz banketu. Blakus manai žēlsirdīgajai sirdij jūs meditēsit par žēlastībām, kuras esmu jums devis, un jūs iegūsit dziļu mieru kā jūsu pavadoni. Es vēlos, lai tavs skatiens nepārtraukti fiksē manu gribu, un, to darot, tu man sagādāsi vislielāko prieku. Jūs neuzņemsieties nekādu reformu sevī, jo jūs jau esat darījis savu dzīvi man pieejamu. Neviens upuris nav tik vērts kā šis».

8. Izstaro dievišķumu. - Ak Dievs, es pakļauju savu sirdi Tavas žēlastības darbībai, kā kristālu saules stariem, un es lūdzu tevi apgaismot šo manu sirdi ar savu tēlu, cik vien tas vienkāršā radījumā ir iespējams. Lūdzu, arī izstaro savu dievišķumu caur mani, tu, kas mīt manī.
Jēzus man darīja zināmu, ka man ir īpaši jālūdzas par māsām, kas sapulcējās kopā ar mani. Kamēr es lūdzu, es zināju, kādu cīņu izturēja dažas dvēseles, un es dubultoju lūgšanu skaitu.

9. Dvēseles ceļš. – Es zinu, kam esmu radīta. Es zinu, ka Dievs ir mans galvenais mērķis. Neviena radība nevar aizstāt manu Radītāju manas dvēseles ceļā. Visās savās darbībās es mērķēju tikai uz viņu.
Jēzu, tu bieži centies manī likt kristīgās pilnības pamatus, un man jāatzīst, ka mana sadarbība bija ļoti maza salīdzinājumā. Tā kā es tagad izmantoju radītās lietas, tu man palīdzēji, Kungs. Mana sirds ir vāja; mans spēks nāk no tevis vien.

10. Esmu meklējis modeļus. - Es gribu dzīvot un mirt kā svētie, skatoties uz tevi, ak Jēzu, es esmu meklējis sev apkārt modeļus, neatrodot tādu, kas vadītu manu rīcību. Tādā veidā mans progress svētumā aizkavējās. Kopš brīža, kad sāku vērst savu skatienu uz tevi, ak, Kristu, kas esi mans paraugs, es noteikti zinu, ka gūšu panākumus, neskatoties uz savām ciešanām, es ticu tavai žēlastībai un tu zināsi, kā uzzīmēt svēto. arī no manis. Man trūkst prasmju, bet ne labas gribas. Par spīti visām sakāvēm, es vēlos cīnīties tāpat kā svētie un vēlos rīkoties viņu līdzībā.

11. Cīņa nepazemo. - Mans Jēzu, par spīti Tavai žēlastībai un, lai arī esmu cēls, manas dabiskās tieksmes nekad pilnībā neizzūd. Manai modrībai jābūt nepārtrauktai. Man ir jācīnās pret neskaitāmiem trūkumiem, jebkurā gadījumā zinot, ka cīņa nekad nevienu nepazemo, savukārt slinkums un bailes pazemo mani. Kad ir slikta veselība, daudz kas ir jāpārcieš, jo slims, kas nav gultā, netiek uzskatīts par slimu. Tāpēc dažādu iemeslu dēļ rodas iespējas sevi upurēt, un dažkārt runa ir par ļoti lieliem upuriem. Taču es saprotu, ka Dievs, prasot upuri, ar savu palīdzību neskopojās, bet dod to pārpilnībā. Mans Jēzu, es lūdzu tevi, lai mans upuris deg klusi, bet ar absolūtu mīlestības pilnību tavā priekšā, lai lūgtu tavu žēlastību dvēseļu labā.

12. Jauna dzīve. - Mana sirds ir atjaunota un šeit lejā sākas jauna dzīve, Dieva mīlestības dzīve.Es neaizmirstu, ka personīgi esmu vājums, bet es ne mirkli nešaubos, ka Dievs man palīdz ar savu žēlastību. Ar vienu aci es skatos uz sava posta bezdibeni, bet ar otru uz dievišķās žēlsirdības bezdibeni. Ak, žēlsirdīgais Dievs, kas ļauj man atkal dzīvot, dod man spēku sākt jaunu dzīvi, gara dzīvi, pār kuru nāvei nav varas.

13. Es apšaubīšu mīlestību. - Jēzu, mans vispilnīgākais modelis, es virzīšos uz priekšu dzīvē, skatoties uz tevi, sekojot tavām pēdām, pakļaujot dabu žēlastībai pēc tavas gribas un mani apgaismojošās gaismas apjomā, paļaujoties tikai uz tavu palīdzību. Ikreiz, kad man ir šaubas par to, ko darīt, es vienmēr apšaubīšu mīlestību, un tā man sniegs vislabāko padomu. Jēzus man atbildēja: “Starp gadījumiem, kad mana aizgādība tev sūtīs, esi uzmanīgs, lai nevienu no tiem nepazaudētu. Tomēr, kad nespēsi tos aptvert, nebēdā, bet pazemojies manā priekšā un iegrimsti ar visu savu paļāvību manā žēlastībā. Tādā veidā jūs iegūsit vairāk nekā to, ko būsiet pazaudējuši, jo pazemīgai dvēselei manas dāvanas nokļūst daudz lielākā pārpilnībā, nekā tā pati gaida."

14. Caur mani. - Ak, mūžīgā mīlestība, iededz manī jaunu gaismu, mīlestības un žēlsirdības dzīvi, atbalsti mani ar savu žēlastību, lai es cienīgi atbildētu uz tavu aicinājumu un tu caur mani dvēselēs piepildītu to, ko pats esi iedibinājis.

15. Pelēcības pārvēršana svētumā. - Jūtu, ka esmu pilnībā piesātināts ar Dievu.Tieši ar viņu es pārdzīvoju savu ikdienu, pelēku, sāpīgu un nogurdinošu. Es uzticos viņam, kurš, būdams manā sirdī, ir aizņemts, pārvēršot katru pelēcību manā personīgajā svētumā. Šo garīgo vingrinājumu laikā mana dvēsele nobriest dziļā klusumā, blakus Tavai žēlsirdīgajai sirdij, ak, mans Jēzu.Pie Tavas mīlestības tīrajiem stariem mana dvēsele mainīja savu rūgtumu, kļūstot par saldu un labi nogatavojušos augli.

16. Žēlsirdības augļi. – Es iznāku no šī retrīta pārvērtusies. Pateicoties Dieva mīlestībai, mana dvēsele sāk jaunu dzīvi ar nopietnību un dvēseles spēku. Pat ja ārēji mana eksistence neuzrādīs nekādas izmaiņas, lai neviens tai nepievērsīs uzmanību, tīra mīlestība vadīs katru manu darbību, nesot arī ārpuses žēlsirdības augļus.

17. Dodiet labumu savai Baznīcai. - Tagad jā, es varu būt pilnībā noderīgs, Kungs, jūsu Baznīcai. Es būšu tur caur individuālu svētumu, kas savu dzīvi nodos visai Baznīcai, jo Jēzū mēs visi kopā veidojam vienu "ķermeni". Tāpēc es strādāju katru dienu, lai mana sirds augsne nestu pārpilnībā labus augļus. Pat ja cilvēka acs uz zemes to nekad nebūtu redzējusi, tomēr kādu dienu izrādīsies, ka daudzas dvēseles ir pabarojušas un barosies ar maniem augļiem.

18. Pateicības diena. – Šīs skaistās dienas, kad esat vienatnē un vienatnē ar Jēzu, beidzas. Mans Jēzu, tu zini, ka jau no pirmajiem gadiem es vēlējos tevi mīlēt ar tik lielu mīlestību, kādu tevi vēl neviens nav mīlējis. Šodien es gribētu saukt visai pasaulei: "Mīli Dievu, jo Viņš ir labs, jo viņa žēlastība ir liela!". Tādējādi mana būtība kļūst par pateicības un pateicības liesmu. Dieva labums, gandrīz degoša uguns, deg manā dvēselē, kamēr ciešanas un bēdas darbojas kā malka virs uguns un baro to; bez tādas koksnes būtu izmiris. Tāpēc es aicinu visas debesis un visu zemi pievienoties manai pateicībai.

19. Uzticīgs Dievam.- Es redzu, kā dons Maikls Sopocko koncentrējas uz darbu Dieva žēlsirdības pielūgsmes labā. Es redzu viņu atklājam dievišķās vēlmes Dieva Baznīcas augstajām personām dvēseļu mierinājumam. Lai gan pagaidām viņš ir rūgtuma pilns, it kā nogurums nebūtu pelnījis citu balvu, pienāks diena, kad lietas mainīsies. Es redzu prieku, ka Dievs viņam dos nogaršot nelielu daļu tieši no šīs zemes. Es nekad nebiju sastapies ar līdzīgu uzticību Dievam, ar ko šī dvēsele tiek izcelta.

20.Neapturama misija. - Ak, mans Jēzu, lai gan es jūtu sevī lielu grūdienu strādāt dvēseļu labā, man tomēr ir jāpakļaujas priesteriem. Vienatnē ar savu steigu es varētu sabojāt jūsu darbu. Jēzu, tu man atklāj savus noslēpumus un vēlies, lai es tos nododu citām dvēselēm. Drīzumā man pavērsies iespēja rīkoties. Tiklīdz mana iznīcināšana šķiet pilnīga, sāksies mana neapturamā misija. Jēzus man teica: "Tu zini dievišķās žēlastības visvarenību, un tev ar to pietiek!"