Veltījums Ziemassvētkiem: lūgšanu svētie

LŪGTĀJI PAR Ziemassvētkiem

Jēzus bērniņš
Žūst, bērns Jēzu, bērnu asaras! Mīciet slimos un vecos cilvēkus! Piespiediet vīriešus nolikt rokas un ķerties pie visaptveroša miera apskāviena! Aiciniet tautas, žēlsirdīgo Jēzu, nojaukt sienas, ko rada ciešanas un bezdarbs, neziņa un vienaldzība, diskriminācija un neiecietība. Tieši jūs, Betlēmes dievišķais bērns, mūs glābjat, atbrīvojot mūs no grēka. Jūs esat īstais un vienīgais Glābējs, pie kura cilvēce bieži uzmācas.

Miera Dievs, miera dāvana visai cilvēcei, nāciet un dzīvojiet katra cilvēka un katras ģimenes sirdī.

Esiet mūsu miers un prieks! Āmen. (Jānis Pāvils II)

Es gribu, lai jūs strādātu, Jēzus, mans taupītājs
Jēzu, mīļais bērns, esi bagāts ar mīlestību un svētumu. Jūs redzat manas vajadzības. Jūs esat labdarības liesma: šķīstiet manu sirdi no visa, kas neatbilst jūsu svētākajai sirdij. Jūs esat neizveidots svētums: piepildiet mani ar žēlastībām, kas ir augļa patiesam garā progresam. Nāc, Jēzu, man tev ir daudz ko teikt, daudz sāpju, lai tevī uzticētos, daudz vēlmju, daudz solījumu, daudz cerību. Es gribu tevi dievinēt, es gribu noskūpstīt tevi uz pieres vai mazo Jēzu, manu Pestītāju. Es gribu sevi atdot tev mūžīgi. Nāc, Jēzu, nekavējies! Pieņem manu ielūgumu. Nāc!

ZIEMASSVĒTKI, SKAITĻU DIENA
Ziemassvētki, slavas un miera diena.

Tumsas naktī mēs gaidām, kamēr gaisma izgaismo zemi. Tumsas naktī mēs gaidām mīlestību, lai sildītu pasauli. Tumsas naktī mēs gaidām, kad Tēvs mūs glābs no ļauna.

Esi apsēts, tēvs
Savā bezgalīgajā mīlestībā jūs mums piešķīrāt vienpiedzimušo Dēlu, kas Gara darbos izgatavots miesā Visspilgtākajā Jaunavas Marijas klēpī un dzimis Betlēmē pirms diviem tūkstošiem gadu. Viņš ir kļuvis par mūsu ceļojuma biedru un piešķīris jaunu nozīmi vēsturei, kas ir kopīgs darbs, kas tiek veikts darbos un ciešanās, uzticībā un mīlestībā, uz tām jaunajām debesīm un jauno zemi, kurā jūs, pēc nāves jūs visi būsit visā. (Jānis Pāvils II)

ZIEMASSVĒTKU LŪGTĀJS
Nāc, Jēzu, tava ierašanās Betlēmē sagādāja prieku pasaulei un katra cilvēka sirdij. Nāc un dod mums tādu pašu prieku, tādu pašu mieru; to, kuru vēlaties mums dot.

Nāciet, lai sniegtu mums labo vēsti, ka Dievs mūs mīl, ka Dievs ir mīlestība. Tādā pašā veidā jūs vēlaties, lai mēs mīlam viens otru, ka mēs atdodam viens otram dzīvības, kā jūs esat devis savējiem. Skatoties uz silīti, ļaujiet mums iekarot jūsu maigo mīlestību un dzīvojiet to mūsu vidū! (Md Terēza no Kalkutas)

ZIEMASSVĒTKI
Ir dzimis! Alleluja! Alleluja! piedzima suverēns bērns. Nakts, kas jau bija tik tumša, spīd dievišķa zvaigzne. Nāc, dūdas, jautrākas sonātes, gredzens, zvani! Nāciet, gani un mājsaimnieces vai cilvēki tuvu un tālu!

Četrus tūkstošus gadu viņš visu stundu gaidīja šo stundu. ir dzimis! ir. kungs piedzimst! dzimis mūsu valstī! Nakts, kas jau bija tik tumša, mirdz ar dievišķu zvaigzni, piedzima Suverēns bērns. ir dzimis! Alleluja! Alleluja !. (Guido Gozzano)

AUGSTS BĒRNS
Ak, Dieva gudrība vai spēks, mums liekas, ka mums ar savu apustuli ir jāizslēdz ekstāze, cik nesaprotami ir tavi spriedumi un jāizpēta tavi ceļi! Maza brīvība, pazemība, nožēlošana, nicināšana apņem Vārdu, kas izgatavots miesā; bet mēs no tumsas, kurā šis Vārds ir ievainots, saprotam lietu, dzirdam balsi, ieskatam cildenu patiesību: to visu jūs izdarījāt mīlestības dēļ un tikai mūs aicina mīlēt, nevis dod mums šo mīlestības apliecinājumu. Debesu bērns cieš un klīst gultiņā, lai ciešanas būtu patīkamas, nopelniem bagātas un meklētas: viņam trūkst visa, jo mēs no viņa mācāmies atteikšanos no zemes mantām un ērtībām; viņš priecājas par pazemīgiem un nabadzīgiem pielūdzējiem, lai vilinātu mūs mīlēt nabadzību un dod priekšroku mazo un vienkāršo draudzībai ar pasaules lielajiem. Šis debesu bērns, visu lēnprātību un jaukumu, vēlas ar savu piemēru iedvest mūsu sirdīs šīs cildenās tikumības, lai saplēstajā un sajuktajā pasaulē varētu rasties miera un mīlestības laikmets. Kopš dzimšanas viņš norāda uz mūsu misiju, kas ir nicināt to, ko pasaule mīl un vēlas. Ak, Prostria-moci pirms gultiņas un ar lielo Svēto Džeromu, svēto, kas iekaist mīlestībā pret Jēzu Bērnu, piedāvāsim visu savu sirdi bez rezerves un apsolīsim viņu sekot mācībām, kuras mums nāk no Betlēmes alas, kuras viņi mums sludina. lai šeit būtu viss iedomības iedomība, nekas cits kā iedomība. (Tēvs Pio)

JĒZUS, ŠEIT IR MANAS SIRDES
Steidzies, ak Jēzu, šeit ir mana sirds. Mana dvēsele ir nabadzīga un kaila tikumības dēļ, daudzu manu nepilnību salmiņi jūs iedūrīs un liks raudāt. Bet, mans Signo-re, tas ir viss, kas man ir. Mani aizkustina jūsu nabadzība, tā mani mīkstina, atrauj. Jēzus izdaiļo - manu dvēseli ar tavu klātbūtni izrotā ar savām žēlastībām, sadedzini šos salmiņus un apmaini mīkstā gultā pret tavu svētāko miesu kā jaundzimušo. Jēzu, es tevi gaidu. Daudzi no jums atsakās. Ārā pūš ledāja vējš ... man nāk pie sirds. Es esmu nabaga, bet es jūs sildīšu, cik vien varēšu. Vismaz es vēlos, lai jūs priecātos par manu lielo vēlmi jūs sveikt, mīlēt, upurēt sevi par jums.

INKARNĒTĀ DIEVA ADORĀCIJA
Ak, Jēzu, mēs ar taviem svētajiem Magi tevi dievinam, kopā ar viņiem mēs tev piedāvājam trīs mūsu ticības dāvanas, atzīstot un pieņemot tevi par mūsu mīlestības pazemotu Dievu, kā trauslā miesā ietērptu cilvēku, lai ciestu un mirtu par mums. Un, cerot uz jūsu nopelniem, mēs esam pārliecināti, ka sasniegsim mūžīgo slavu. Ar savu labdarību mēs atzīstam jūsu mīlestības suverēno sirdi savās sirdīs, lūdzot, lai jūsu sabiezētajā labestībā jūs cienāt patīk tas, ko jūs pats esat mums devis. Cieniet, lai pārveidotu mūsu sirdis kā svēto gudro cilvēku sirdi, un pārliecinieties, ka mūsu sirdis, nespējot saturēt jūsu labdarības bruņas, nodos jūs mūsu brāļu dvēselēm, lai tās iekarotu. Jūsu valstība nav tālu, un jūs liekat mums piedalīties jūsu triumfā uz zemes un pēc tam piedalīties jūsu valstībā debesīs. Nespējot saturēt jūsu dievišķās labdarības paziņojumus, mēs sludinām jūsu dievišķo honorāru ar piemēru un darbiem. Laika gaitā pārņemiet mūsu sirdis, lai tās iegūtu mūžībā. Tas, ka mēs nekad nenokāpjam no jūsu skeptra: nedz dzīvībai, nedz nāvei nav vērts mūs nošķirt no jums. Dzīve ir dzīve, kas no jums tiek vilkta lielos mīlestības malkos, lai izplatītos uz cilvēci un liktu mums katru mirkli nomirt, lai dzīvotu tikai jūs, lai mūsu sirdīs izplatītos tikai jūs. (Tēvs Pio)

GODS TĒJAI VAI TĒVAM
Slava jums, Tēvs, kurš mazā bērnībā izrāda jūsu diženumu un aicina pazemīgos un nabadzīgos redzēt un dzirdēt brīnišķīgās lietas, ko jūs darāt nakts klusumā, prom no lepno un viņu darbu kņadas. Slava jums, Tēvs, kurš, lai pabarotu izsalkušos ar patiesu mannu, novietojiet savu Dēlu, Vienpiedzimušo, kā sienu silītē un dodiet tam kā mūžīgās dzīves barību: pestīšanas un miera sakramentu. Āmen.

Biju dzimis
Es esmu piedzimis kails, saka Dievs,

jo jūs zināt, kā sevi noģērbt. Es piedzimu nabadzīga,

lai jūs varētu palīdzēt nabadzīgajiem. Esmu dzimis vājš, saka Dievs,

jo tu nekad nebaidies no manis. Es piedzimu no mīlestības

jo jūs nekad nešaubāties par manu mīlestību. Es esmu cilvēks, saka Dievs,

jo jums nekad nav jākaunas par sevi. Es piedzimu vajāts

jo jūs zināt, kā pieņemt grūtības. Es piedzimu vienkāršībā

jo pārstājat būt sarežģīts. Es esmu dzimis tavā dzīvē, saka Dievs, lai vestu visus uz Tēva namu. (Lamberts Nobens)

Jūs atrodaties no zvaigznēm

Jūs nokāpjat no zvaigznēm, debesu ķēniņš, un nonākat alā aukstumā ar salnu. Ak, mans dievišķais bērns, es redzu, ka tu trīc šeit, ak, svētī Dievu, un cik tev izmaksāja tas, ka tu mani mīli!

Jums, pasaules radītājam, trūkst drēbju un uguns, mans Kungs. Dārgais, ievēlētais mazais bērns, cik ļoti šī nabadzība mani iemīlas, jo tas jūs atkal pamudināja par nabadzīgu. Jums, kam patīk priecāties par dievišķo dzemdi, kā jūs ciešat ciest no šī siena? Mana sirds saldā mīlestība, kur mīlestība jūs pārvadāja? Ak, mans Jēzus, kam tik daudz ciešanu? Manis dēļ. Bet, ja ciešanas bija jūsu gribas dēļ, kāpēc jūs tad vēlaties raudāt, kāpēc klīst? Mans dzīvesbiedrs, mīļais Dievs, mans Jēzus, es jūs saprotu: ah mans Kungs, tu raudi nevis par sāpēm, bet par mīlestību. Jūs raudājat, lai redzētu sevi man nepateicīgu pēc tik lielās mīlestības, kuru tik maz mīlēja. O mīļotā mana krūts, ja tas jau bija noticis, tagad es ilgojos pēc tevis. Mīļais, neraudi vairs, ka es tevi mīlu, es tevi mīlu. Jūs gulējat, ak, mans Ninno, bet pa to laiku kodols negulē, bet visu stundu vēro. Ak, mans skaistais un tīrais Jērs, ko tu domā man pateikt? Ak, milzīgā mīlestība, nomirt par jums, atbildiet, es domāju. Tātad, jūs domājat nomirt manis dēļ, ak Dievs, un ko vēl es varu mīlēt ārpus jums? Ak, Marija, mana cerība, ja es mīlu tavu Jēzu, neesi sašutusi, mīli viņu par mani, ja es nevaru mīlēt. (Alfonso Marija de Liguori)

Bagātīgs, ka tu biji, Kungs Jēzus
Kungs Jēzu, būdams liels un bagāts, tu padarīji sevi par mazu un nabadzīgu. Jūs esat izvēlējies piedzimt ārpus mājas staļļos, ​​ietīt sliktā apģērbā, ievietot silītē starp vērsi un ēzeli. Apskaujiet, mana dvēsele, šī dievišķā gultiņa, piespiediet lūpas uz Jēzus kājām un noskūpstiet tos abus. Meditējiet uz “ganu modrībām”, domājiet par eņģeļu kori un dziediet ar viņiem ar muti un sirdi: “Gods Dievam augstākajās debesīs un miers uz zemes miera cilvēkiem ar jaunu gribu”. (Bonaventure)