Veltījums Jēzus sejas sērgai: viņa vēsts, solījumi

1997. gada Lielajā ceturtdienā Deborai ir aizkustinošs redzējums: Kungs ir viņas priekšā, sabruka zemē kā miris, viņš nereaģē... tad viņš paceļ galvu un parāda viņai visas ciešanas: Viņa seja ir pilna. zilumi un pietūkumi, jo īpaši viens vaiga kauls, kas ir manāmi pietūkis, izkropļots ar sitienu, kas liek tam asiņot. Tā ir sišana, ko Viņam ar stabu nodarīja romiešu karavīrs pēc barbariskās karošanas, lai mudinātu Viņu piecelties kājās. Dievišķo Notiesāto, kurš ir nekustīgs, piemeklē šausmīgs sitiens starp labo vaiga kaulu un degunu, kas abiem sāk asiņot.

Īpaši domājot par brūci labajā vaigā, mēs cieši vienojamies ar milzīgajām ciešanām, ko Jaunava Māte piedzīvoja, redzot Viņu tik izkropļotu un nežēlīgi sistu.

Jēzus saka:
«Ja tu Mani godināsi Manas Svētās Vaigas sāpēs, Es tev izlīšu pasaulē dārgu asiņu lietu... Šī "brūce" (ciešanas), kas Man dod ļoti augstu sodu, ir sāpīga pēršana. ko Man nodarīja karavīrs. Izplatiet tai uzticību, un par Maniem nopelniem, ka esmu to izturējis, Es atbrīvošu no mokām" (grēku izraisītas mokas. Tas neattiecas uz mūžīgo elles stāvokli). (27.4.1997.)

Svētā Marija. Viņš saka:
"Es vēlos visas lūgšanas dienas Mana Dievišķā Dēla bēdīgās un piekautās Sejas priekšā." (1.9.1994.)

Lūgšana brūcei uz Jēzus labā vaiga
(lūgšana ņemta no Deboras meditācijām)
“Mīļais Jēzu, mans Kungs, pārdomājot Tavu naida izkropļoto Seju, visas bēdas, kurās cilvēki ir iegrimuši, man šķiet skaidras! Šodien Tu mani sauc ar ciešanu izteiksmi, ko redzu Tavā Sejā netīrā, nomelnotā un vardarbības pietūkušā, kurai nav atelpas. Lūk, cik es esmu nožēlojams, es redzu sev vēl vienu Tavas bagātības zīmi, ar kuru Tu gribi dziedināt pasauli: brūci uz mana labā vaiga. Šeit mans skatiens apstājās, katrs iekšējais satraukums apklusa, mana cilvēciskā izpēte remdēja slāpes un mana vājā cilvēcība atguva spēkus. Ak, visdārgākā Brūce, no kuras izplūst dievišķā vēlme piedāvāt radībām mīlestību, piedošanu un dziedināšanu, dod man neizmainītu pacietību pirms svētdarošā pārbaudījuma ceļa, ar kuru man jāsastopas! Atceroties sāpes, kas piedzīvotas ļoti sāpīgā sitiena dēļ pa tavu sārto un jaunavīgo vaigu kaulu, manī rodas neizsīkstoša vēlme tev sekot, neatlaidīgi sekojot līdzi. Ak, nemīlētā Mīlestība, ļauj man caur šo nezināmo brūci noliekties, lai savā dvēselē savāktu Dievišķās Asinis, kas no tās plūda. Atbrīvo mani no visām vainām, kas nāk no septītās paaudzes!Attīri mani matērijas loģikas ieaudzinātajā valodā! Dziedini mani domās un atmiņās, kas turpina izjaukt manu prātu izdarīto grēku dēļ. Ak, pielūgtais Jēzu, paldies, ka atklāji man visu dārgumu, kas apslēpts šīs brūces godināšanā, ko man ir patīkami godāt katru savas dzīves dienu, kā zīmi par Tavu dzīvo un darbīgo klātbūtni Baznīcā. Tagad es nolaižu acis, skūpstu tevi, jo es pilnībā uzticos Taviem solījumiem un saku Tev: kā Tu vēlies, kur Tu vēlies, kad Tu vēlies, apmeklē mani ar Savu Kaislību, Ar Savu Spēku, Ar Savu Godību. Āmen."

Svētā Jaunava. Viņš aicina mūs būt daļai no dāvanām, kuras Viņš vēlas dāvāt, ar nodošanos Viņa tēlam, sacīdams: «Es, Vissvētākais. Euharistijas Jaunava, es sagatavoju tevi lieliem svētkiem, kuros visi atkal uzplauks! Jūs mūs aicināsiet šādi: Vissvētākās Jēzus un Marijas Vienotās un triumfējošās Sirdis, mēs jūs slavējam un svētījām. Ļaujiet degt jūsu mīlestības liesmai
mūsu sirdīs” (23.3.1998.)