Veltījums Svētajai ģimenei: kā dzīvot šķīstību

Mēs slavējam un svētām jūs, ak, svētā ģimene, par skaisto šķīstības tikumu, kuru jūs dzīvojāt kā dāvanu, ko piedāvāt Dievam par debesu valstību. Tā noteikti bija mīlestības izvēle; patiesībā jūsu dvēseles, iegremdētas Dieva sirdī un apgaismotas ar Svēto Garu, sirdsklauves ar tīru un nevainojamu prieku.

Mīlestības likums saka: "Jūs mīlēsit Kungu, savu Dievu, no visas sirds, ar visu savu dvēseli un visu savu prātu". Tas bija likums, par kuru meditēja, kuru mīlēja un pilnībā dzīvoja mazajā Nazaretes mājā.

Mēs zinām, ka tad, kad jūs patiesi mīlat kādu, ar savām domām un mēģināsiet palikt tuvu savam mīļotajam cilvēkam un savā sirdī citiem nav vietas. Jēzus, Marijas un Jāzepa sirdī, prātā un visās dzīves darbībās bija Dievs; tāpēc nebija vietas, kur atgriezties pie domām, vēlmēm vai lietām, kas nav tā Kunga dzīvās klātbūtnes cienīgas. Viņi dzīvoja debesu valstības lielajā realitātē. Un Jēzus, kurš 30 gadus bija dzīvojis šajā realitātē, sludināšanas sākumā to svinīgi pasludinās: “Svētīgi ir sirdsšķīstie, jo viņi redzēs Dievu”. Marija un Jāzeps bija meditējuši, dzīvojuši un turējuši šos svētos vārdus savā sirdī, baudot visu patiesību.

Tīras un šķīstas sirds apziņa nozīmē būt skaidrai un pārredzamai domās un darbībās. Taisnīgums un sirsnība bija divas vērtības, kas tik dziļi iesakņojās šo svēto cilvēku sirdīs, ka kaislību un nešķīstības dubļi viņus nemaz neskāra. Viņu izskats bija jauks un gaišs, jo tam bija ideāla seja, kurā viņi dzīvoja. Viņu dzīve bija mierīga un mierīga, jo viņi bija kā iegremdējušies Dieva sirdī, kas visu padara skaistāku un mierīgāku pat tad, ja apkārt plosās netaisnība.

Viņu mājiņa bija tukša materiāla skaistuma, taču tā bija pārpilna ar tīru un svētu prieku.

Dievs mūs svētīja ar kristību; Svētais Gars mūs nostiprināja ar Apstiprinājumu; Jēzus mūs baroja ar savu miesu un asinīm: mēs esam kļuvuši par Svētās Trīsvienības templi! Šeit Jēzus, Marija un Jāzeps māca, kā saglabāt šķīstības tikuma dārgumu: dzīvot mūsos pastāvīgi un mīļi Dieva klātbūtnē