Dienas uzticība: manas mīlestības apburtais draugs

Viņš ir ļauns draugs. Neviens mums nevar aizliegt regulētu mīlestību pret sevi, kas mūs mudina mīlēt dzīvi un rotāties ar tikumiem; bet pašmīlestība nav noregulēta un kļūst patmīlīga, kad tā liek domāt tikai par sevi, mēs mīlam tikai mūs un ilgojamies, lai citi par mums interesētos. Ja mēs runājam, mēs vēlamies, lai mūs uzklausa; ja ciešam, piedodiet; ja mēs strādājam, slavē mūs; mēs nevēlamies pretoties, mums pretrunā, riebumā. Vai šajā spogulī jūs neatpazīstat sevi?

Pašmīlības pārkāpumi. Cik daudz defektu rodas no šī netikuma! Par mazāko ieganstu cilvēks kļūst vienaldzīgs, paceļas pret citiem un liek tiem nest sliktā garastāvokļa smagumu! Kur rodas kaprīzes, nepacietība, aizvainojumi, nepatikšanas? No sevis mīlestības. No kurienes rodas melanholija, neuzticība, izmisums? No sevis mīlestības. No kurienes murmulē uztraukumi? No sevis mīlestības. Ja mēs to uzvarētu, cik daudz mazāk kaitējuma mēs nodarītu!

Tas samaitā paveikto. Patmīlības inde par to, cik daudz labu darbu nozog mūsu nopelnus! Tur meklētā iedomība, pašapmierinātība, dabiskais gandarījums pilnībā vai daļēji nolaupa nopelnus. Cik daudz lūgšanu, dāvanu, kopības, upuru paliks neauglīgi, jo tie rodas vai tos pavada pašmīlība! Kur tas sajaucas, sabojājas un samaitājas! Vai nepieliksiet visas pūles, lai viņu padzītu? Vai tu viņu neturēsi par savu ienaidnieku?

PRAKSE. - Mīli savu labumu regulāri, tas ir, tā kā Dievs to vēlas un kamēr tas nekaitē jūsu tuvākā tiesībām.