Šodienas veltījums: apustuļa Svētā Pāvila pievēršana

25 JANVĀRIS

Svētā Paula APOSTĀLA PĀRVEIDOŠANA

LŪGTĀJS PAR PĀRVEIDOŠANU

Jēzu, ceļā uz Damasku jūs parādījāties Svētajā Pāvilā degošā gaismā un jūs dzirdējāt savu balsi, pievēršot pie pievēršanas tiem, kas jūs agrāk vajāja.

Tāpat kā svētais Pāvils, šodien es sev uzticu jūsu piedošanas spēku, ļaujot sevi paņemt pie jums ar rokām, lai es varētu iznākt no lepnuma un grēka, meli un skumjām, savtīguma un visas nepatiesās drošības, zināt un dzīvot savas mīlestības bagātības.

Marija, Baznīcas Māte, vai es varētu saņemt patiesas atgriešanās dāvanu, lai pēc iespējas ātrāk piepildītos ilgas pēc Kristus "Ut unum sint" (lai viņi būtu vieni)

Svētais Pāvils, aizbildinieties par mums

Notikums ir skaidri aprakstīts apustuļu darbos un netieši minēts dažās Pāvila vēstulēs. Apustuļu darbos 9,1–9 ir aprakstīts notikušā notikumu apraksts, ko atkal atceras pats Pāvils ar diezgan ievērojamām variācijām [3. piezīme], gan beigās, kad tiek mēģināts ieelpot Jeruzalemi (Apustuļu darbi 22,6-11 ) gan uzstāšanās laikā Cēzarejā pie gubernatora Porcio Phaistos un karaļa Hēroda Agripa II (Apustuļu darbi 26,12-18):

"Tikmēr Sauls, vienmēr sarīkodams draudus un slaktiņus pret Tā Kunga mācekļiem, pasniedza sevi augstajam priesterim un lūdza viņam vēstules Damaskas sinagogām, lai viņus pilnvarotu vadīt vīriešus un sievietes ķēdēs uz Jeruzalemi, kas ir Kristus mācības sekotāji, ka viņš atrada. Un notika tā, ka viņš, ceļodams un gatavojoties tuvoties Damaskai, pēkšņi no debesīm viņu apņēma gaismu un, nokritis uz zemes, dzirdēja balsi sakām viņam: "Saul, Saul, kāpēc tu mani vajā?". Viņš atbildēja: "Kas tu esi, Kungs?" Un balss: «Es esmu Jēzus, kuru jūs vajājat! Nāc, celies un ieej pilsētā, un tev pateiks, kas tev jādara ». Vīrieši, kas staigāja ar viņu, bija pārstājuši runāt bez runas, dzirdot balsi, bet nevienu neredzot. Sauls piecēlās no zemes, bet, atveris acis, neko neredzēja. Tad, vadot viņu aiz rokas, viņi aizveda uz Damasku, kur viņš palika trīs dienas, neredzot un neņemot ne ēdienu, ne dzērienu. »(Likumi 9,1-9)
«Kamēr es braucu un tuvojos Damaskai, ap pusdienlaiku, pēkšņi ap mani spīdēja liela gaisma no debesīm; Es nokritu uz zemes un dzirdēju balsi sakām man: Saul, Saul, kāpēc tu mani vajā? Es atbildēju: kas tu esi, Kungs? Viņš man sacīja: Es esmu Jēzus Nācarietis, kuru jūs vajājat. Tie, kas bija pie manis, redzēja gaismu, bet viņi nedzirdēja to, kas runāja ar mani. Tad es teicu: ko man darīt, Kungs? Un Tas Kungs man sacīja: celies un dodies tālāk uz Damasku; tur jūs informēs par visu, kas tiek pierādīts, ka jūs to darāt. Un, tā kā es vairs neredzēju viens otru, šīs gaismas spilgtuma dēļ, ko vadīja mani pavadoņi, es ierados Damaskā. Kāda Ananija, godprātīga likuma izpildītāja un labā stāvoklī starp visiem tur esošajiem ebrejiem, piegāja pie manis, piegāja pie manis un sacīja: Sauli, brāli, nāc atpakaļ redzēt! Un tajā mirklī es paskatījos uz viņu un atkal pamanīju. Viņš piebilda: Mūsu tēvu Dievs ir jums iepriekš licis zināt viņa gribu, redzēt Taisnīgo un klausīties vārdu no viņa paša mutes, jo jūs visu cilvēku priekšā būsit liecinieks tam, ko esat redzējuši un dzirdējuši. Un tagad kāpēc jūs gaidāt? Celies, saņem kristību un nomazgājies no saviem grēkiem, atsaucoties uz viņa vārdu. »(Apustuļu darbi 22,6-16)