Veltījums un lūgšana Prāgas zīdainim Jēzum

Ak, Dievs cilvēku padarīja par mums bērnu, Mēs uzlikām vainagu uz galvas, bet mēs zinām, ka jūs to nomainīsit ar ērkšķu vainagu.

Mēs vēlamies jūs pagodināt tronī ar košiem apģērba gabaliem, bet tronim jūs izvēlēsities krustu un savas asinis.

Jūs kļuvāt par vīrieti un gribējāt būt mazs, lai tuvotos mums

Jūsu mazā, trauslā cilvēcība, kāda ir visiem bērniem, pievelk mūs pie kājām, un mēs vēlamies jūs pagodināt. Mēs domājam jūs par jūsu Mama, Marija, rokās

Šeit jūs vēlaties iepazīstināt sevi ar mums, bet vienmēr viņa piedāvā jums nepatikšanas.Mēs vēlamies dot jums pirmo vietu mūsu dzīvē.

Mēs vēlamies, lai jūs valdītu tik apjucis pasaulē, ka jūs valdāt mūsu sirdīs, mūsu simpātijās, vēlmēs un dzīvē, ko vienmēr jums pasniedz Marija.

Mēs iesakām visiem bērniem pasaulē, mēs iesakām visu bērnu mātes.

Jūsu troņa priekšā mēs pasniedzam mātes, kuru rokās ir ciešanas bērns.

Proti, mēs pie jūsu kājām pieliekam māmiņas, kurām nav bērnu un kuras viņus gribētu, un māmiņas, kuras nevēlas, lai viņām būtu….

Jēzus bērniņ, ienāc mūsu sirdīs, ienāc visu māšu un mūsu tikko ieņemto mazuļu sirdīs.

Paņemiet rokās šīs mazās sirdis, kas jau pukst mātes klēpī, pat ja viņas to joprojām nezina, un pārliecinieties, ka, atklājot to kopā ar jaunas dzīves esamību, viņi jūt jūsu klātbūtni.

Jūs esat dzīves radītājs un, pat ja jūs daudzas reizes izmantojat mūsu kaprīzes, ļaujiet mums saprast, ka tagad iecerētā dzīve vairs nepieder mums, bet ir jūsu, mazo un lielo, Dievs.

Pārtrauciet tās ziedošās gribas, kas gribētu izmest dzīvi, kuru jūs jau esat ieguvis, Dievišķais bērns.

Visbeidzot, paskatieties uz bērniem bez mammas. Kļūsti par viņu mazo brāli, dodot viņiem, tāpat kā mēs, vienmēr savu mammu, Mariju!