Praktiska nodošanās šodien, 24. jūlijā

VALODAS VALSTS

1. Dievišķo lietu slikta dūša. Tā kā ķermenis, tā arī dvēsele, garīgajā dzīvē cieš no savas vājības. Pirmā pazīme ir nelabums lūgšanā, Sakramentos, tikumības praktizēšanā. Tas ir bezrūpīgums, apnicība, miega sajūta dievišķajā kalpošanā. Patiešām, tāpat kā ebreji tuksnesī, šķiet, ka Ēģiptes sīpoli, kas ir pasaules garša, kaislību noplūde, simts reizes tiek doti priekšroka Dieva mannai. Mēs paši esam slimi. Šajā attēlā jūs neatzīstat savas dvēseles stāvokli?

2. Negribas pret ārstniecības līdzekļiem. Sirds šajā stāvoklī neatpūšas, gluži pretēji, tas norāda uz ārstniecības līdzekli. Mēs saprotam, ka mums jācīnās, jāpieliek pūles un jālūdzas, lai izkļūtu no šīs vājības; bet viss šķiet nekļūdīgi, grūti!… Mazākās grūtības biedē, riebjas; vieglākie tikumi šķiet neiespējami - “tas prasa pārāk daudz, es nevaru”, - tie ir attaisnojumi, kas apzīmē iekšējo ļaunumu, kas apdraud dvēseles sagraušanu. Jūs to saprotat?

3. Neuzticība un izmisums. Dievs ne vienmēr dzird pirmo lūgšanu, un arī pirmie centieni ne vienmēr kalpo tam, lai mūs atbrīvotu no liekulības. Tā vietā, lai pazemotu sevi un atgrieztos pie lūgšanas un cīņas, lēnprātīgais secina, ka lūgt ir bezjēdzīgi, ka cīņa nav izdevīga. Tad neuzticēšanās audzina izmisumu un liek cilvēkiem sacīt, ka viņam viss ir beidzies! Dievs nevēlas, lai viņš tiktu izglābts!… Ja esi nolaidīgs, neuzmanies; Dieva žēlsirdības durvis vienmēr ir atvērtas. Kamēr jūs tūlīt atgriezīsities pie Viņa un no sirds -