Dienas praktiskā uzticība: dzīvot magu ticībā

Ticība gatava. Tiklīdz magi ieraudzīja zvaigzni un saprata dievišķo iedvesmu savās sirdīs, viņi ticēja un aizgāja. Un, neskatoties uz to, ka ir daudz iemeslu atteikties vai atlikt savu ceļojumu, viņi neatzina atbildi uz debesu aicinājumu. Un cik iedvesmas avotu, lai mainītu savu dzīvi, tuvāk meklētu Jēzu, ir bijis un joprojām ir? Kā jūs to saskaņojat? Kāpēc jūs pārvietojat tik daudz grūtību? Kāpēc tu uzreiz neuzstājies uz pareizā ceļa?

Dzīvā ticība. Magi, sekojot zvaigznei, nevis meklēja karali, atrod bērnu uz pazemīgiem salmiem, nabadzībā, postā, tomēr viņi tic, ka viņš ir karalis un Dievs, viņi noliecas un viņu dievina; visi apstākļi viņu ticības acīs kļūst dārgi. Kāda ir mana ticība Jēzus bērniņa priekšā, kurš raud par mani, Jēzus priekšā Sakramentā, mūsu Reliģijas patiesību priekšā?

Aktīva ticība. Magiem nebija pietiekami ticēt ķēniņa atnākšanai, bet viņi devās viņu meklēt; nepietika ar to, ka viņi vienreiz pielūdza viņu, bet tradīcija uzskata, ka, kļuvuši par apustuļiem, viņi kļuva par svētajiem. Ko mums ir vērts būt katoļiem, ja mēs nedarbojamies kā katoļi? Ticība bez darbiem ir mirusi, raksta Sv. Jēkabs (Jēk. II nodaļa, 26). Kāds labums dažreiz būt labam, ja jūs neatlaidīsieties?

PRAKSE. - Ar nolūku pavadīt magus viņu svētceļojumā, dodieties uz kādu tālu baznīcu un kādu laiku ar dzīvu ticību pielūdziet Jēzu.