Svētās sirds veltīšana: 23. jūnija meditācija

23. DIENA

PARADĪZES DOMA

23. DIENA

Mūsu Tēvs.

Ielūgums. - Jēzus sirds, grēcinieku upuris, apžēlojies par mums!

Nodoms. - Lūdzieties par pāvestu, par bīskapiem un priesteriem.

PARADĪZES DOMA
Jēzus mums saka, lai mūsu sirdis būtu fiksētas tur, kur ir īstie gaudi. Viņš mudina mūs būt atrautiem no pasaules, bieži domāt par Paradīzi, iegūt bagātības citai dzīvei. Mēs atrodamies uz šīs zemes, lai ne vienmēr tur uzturētos, bet gan īsāku vai ilgāku laiku; jebkurā brīdī mums tā var būt pēdējā stunda. Mums jādzīvo, un mums ir vajadzīgas pasaules lietas; taču šīs lietas ir jāizmanto, pārāk neuzbrūkot sirdij.

Dzīve jāsalīdzina ar braucienu. Atrodoties vilcienā, cik daudz lietu var redzēt! Bet tas būtu traki, ja ceļotājs, kurš, ieraudzījis skaistu villu, pārtrauca braucienu un apstājās tur, aizmirstot savu pilsētu un ģimeni. Viņi ir arī neprātīgi, morāli runājot, tie, kas pārāk daudz pieķeras šai pasaulei un maz vai neko nedomā par dzīves beigām, par svētīto mūžību, uz kuru mums visiem ir jātiecas.

Tāpēc mūsu sirdis ir nostiprinājušās Paradīzē. Lai salabotu lietu, ir jāraugās uz to uzmanīgi un uz ilgu laiku, nevis tikai uz īslaicīgu skatienu. Jēzus saka, lai mūsu sirdis būtu fiksētas, tas ir, mūžīgam priekam; tāpēc tie, kas reti domā un aizbēg no skaistās paradīzes, ir jānožēlo.

Diemžēl dzīves rūpes rada tikpat daudz ērkšķu, kas aizrauj tieksmi pēc Debesīm. Ko jūs pastāvīgi domājat šajā pasaulē? Ko tu mīli? Kādas preces jūs meklējat? ... Ķermeņa prieki, rīkles apmierinājumi, sirds gandarījums, nauda, ​​veltīgas ekstras, izklaides, izrādes ... Tas viss nav patiesībā, jo tas pilnībā neapmierina cilvēka sirdi un nav ilgstošs. Jēzus mudina mūs meklēt patiesās, mūžīgās, preces, kuras zagļi nevar mūs nolaupīt un ka rūsa nevar sabojāt. Patiesas preces ir labi darbi, kas veikti Dieva žēlastībā un ar pareizu nodomu.

Sakrālās Sirds bhaktas nedrīkst atdarināt pasaulīgos, kas var sevi salīdzināt ar nešķīstiem dzīvniekiem, kuri dod priekšroku dubļiem un nepaceļ acis uz augšu; drīzāk atdariniet putnus, kas tik tikko pieskaras zemei, bez nepieciešamības meklēt kādu putnu sēklu un nekavējoties lidot augstu.

Ak, cik dīvaina ir zeme, skatoties debesīs!

Mēs iekļūstam Jēzus uzskatos un nepārspīlējam ar sirdi ne uz mūsu mājām, kuras mums vienu dienu būs jāatstāj, ne arī uz īpašumiem, kas pēc tam pāries mantiniekiem, vai arī ķermenim, kas puvi.

Mēs neapskaužam tos, kuriem ir daudz bagātību, jo viņi dzīvo ar lielākām rūpēm, viņi mirs ar lielāku nožēlu un viņi Dievam rūpīgi aprakstīs, kā viņi to ir izmantojuši.

Drīzāk mēs svētu skaudību nesam tām dāsnajām dvēselēm, kuras katru dienu bagātina sevi ar mūžīgām mantām ar daudziem labiem darbiem un dievbijības vingrinājumiem un atdarina savu dzīvi.

Mēs domājam par Debesīm ciešanās, atceroties Jēzus vārdus: Tavas skumjas pārvērtīs priekā! (Jānis, XVI, 20).

Nelielos un īslaicīgos dzīves priekos mēs pievēršam debesu skatienu, domājot: tas, kas mums šeit patīk, nav nekas, salīdzinot ar debesu prieku.

Neļausimies paiet nevienai dienai, nedomājot par Debesu Tēvzemi; un dienas beigās mēs sev vienmēr jautājam: ko es šodien ieguvu par Debesīm?

Kad kompasa magnētiskā adata tiek nepārtraukti pagriezta pret ziemeļpolu, mūsu sirds ir pagriezta pret debesīm: mūsu sirds ir nostiprināta tur, kur patiess prieks!

PIEMĒRS
Mākslinieks
Eva Lavallièrs, tēva un mātes bārenis, apdāvināts ar lielu saprātu un dedzīgu dvēseli, tika ļoti piesaistīts šīs pasaules precēm un devās godības un baudu meklējumos. Parīzes teātri bija viņa jaunības lauks. Cik aplausi! Cik laikraksti viņu paaugstināja! Bet cik daudz kļūdu un cik skandālu! ...

Nakts klusumā, atgriezusies pie sevis, viņa raudāja; viņa sirds nebija apmierināta; tiekšanās pēc lielākām lietām.

Slavenais mākslinieks bija devies pensijā nelielā ciematā, lai nedaudz atpūstos un sagatavotos izrāžu ciklam. Klusā dzīve viņu noveda pie meditācijas. Dieva žēlastība aizkustināja viņas sirdi, un Eva Lavallièrs pēc lielās iekšējās cīņas nolēma vairs nebūt māksliniece, vairs necerēt uz zemes labumiem un tiecas tikai uz Debesīm. To nevarēja saasināt ieinteresēto cilvēku steidzamās prasības; viņš neatlaidīgi izturējās pret savu labo nodomu un dāsni pieņēma kristīgo dzīvi ar sakramentu biežumu un ar labiem darbiem, bet galvenokārt ar mīlestību nēsāja lielu krustu, kam tas bija jānogādā pie kapa. Viņa uzmundrinošā rīcība bija adekvāta atlīdzība par dotajiem skandāliem.

Kāds Parīzes laikraksts saviem lasītājiem bija piedāvājis aptaujas anketu, kuras mērķis bija iepazīt dažādās gaumes, īpaši jauno dāmu gaumē. Cik daudz veltīgu atbilžu uz šo anketu! Bijušais mākslinieks arī gribēja atbildēt, bet sekojošā būtībā:

«Kāds ir tavs mīļākais zieds? »- Jēzus vainaga ērkšķi.

«Pats mīļākais sporta veids? »- patiesība.

«Vieta, kuru jūs visvairāk mīlat? »- Monte Kalvario.

«Kāda ir dārgākā dārgakmens? »- Rožukroņa vainags.

«Kāds ir jūsu īpašums? "- kaps.

«Vai jūs varat pateikt, kāds jūs esat? »- netīrs tārps.

«Kas veido jūsu prieku? »- Jēzus. Tā Eva Lavallièrs atbildēja, novērtējot garīgās vērtības un pievērsdams savu skatienu Svētajai sirdij.

Folija. Ja rodas kādas nesakārtotas simpātijas, nekavējoties to nogrieziet, lai neapdraudētu sevi zaudēt Paradīzi.

Ejakulācija. Jēzu, Jāzepu un Mariju, es tev dodu savu sirdi un dvēseli!

(Paņemts no pārdevēja Dona Džuzepes Tomaselli bukleta “Sakrālā sirds - mēnesis Jēzus svētajai sirdij”)

DIENAS ZIEDE

Ja ir kāda nesakārtota pieķeršanās, nekavējoties pārtrauciet to, lai neapdraudētu sevi pazaudēt Paradīzi