Svētās sirds veltīšana: 26. jūnija lūgšana

Jēzus un grēcinieki

26. DIENA

Mūsu Tēvs.

Ielūgums. - Jēzus sirds, grēcinieku upuris, apžēlojies par mums!

Nodoms. - Lūdzieties par mūsu zināšanu grēciniekiem.

Jēzus un grēcinieki
Grēcinieki manā sirdī atradīs avotu un bezgalīgo žēlsirdības okeānu! - Šis ir viens no apsolījumiem, ko Jēzus sniedza Sv. Margaretai.

Jēzus iemiesojās un nomira pie Krusta, lai glābtu grēcīgās dvēseles; Viņš tagad viņiem parāda savu atvērto Sirdi, aicinot viņus ienākt tajā un izmantot viņa žēlsirdības priekšrocības.

Cik grēcinieku baudīja Jēzus žēlsirdību, kamēr Viņš bija uz šīs zemes! Mēs atceramies samariešu sievietes epizodi.

Jēzus ieradās Samarijas pilsētā, ko sauc par Sichar, netālu no muižas, ko Jēkabs piešķīra savam dēlam Jāzepam, kur atradās arī Jēkaba ​​aka. Tagad Jēzus, noguris no ceļojuma, sēdēja pie akas.

Sieviete, publiska grēciniece, ieradās vilkt ūdeni. Jēzus centās viņu mērķēt un vēlējās darīt viņai zināmu neizsmeļamu viņa labestības avotu.

Viņš gribēja viņu pārveidot, padarīt viņu laimīgu, izglābt; tad viņš sāka maigi iekļūt tajā netīrajā sirdī. Pagriezies pret viņu, viņš teica: Sieviete, dod man iedzert!

Samariešu sieviete atbildēja: Kāpēc jūs, ebreji, lūdzat man dzert, kas jūs esat samariešu sieviete? - Jēzus piebilda: Ja tu būtu zinājis Dieva dāvanu un kurš ir tas, kurš tev saka: dod man dzert! - iespējams, tu pats būtu viņam to pajautājis un būtu devis dzīvu ūdeni! -

Sieviete turpināja: Kungs, nevajag - tev ir jāvelk, un aka ir dziļa; no kurienes tev ir šis dzīvais ūdens? ... -

Jēzus runāja par savas žēlsirdīgās mīlestības slāpes veldzējošo ūdeni; bet samariešu sieviete nesaprata. Tad viņš sacīja viņai: Kas dzer šo ūdeni (no akas), tas atkal slāps; bet kas dzer ūdeni, ko es viņam došu, nekad nebūs izslāpis uz visiem laikiem; drīzāk ūdens, ko man devis, kļūs viņā par dzīvā ūdens avotu, kas brāzmains mūžīgajā dzīvē. -

Sieviete joprojām nesaprata un padevās. Jēzus vārdiem materiālā nozīme; Tāpēc viņš atbildēja: Dodiet man šo ūdeni, lai man neliktu slāpes un nenāktu šeit smelties. - Pēc tam Jēzus parādīja viņai savu nožēlojamo stāvokli, izdarīto ļaundarību: Sieviete, viņš teica, ej, piezvani tavam vīram un nāc šeit atpakaļ!

- Man nav vīra! - Jūs pareizi teicāt: man nav vīra! - tāpēc, ka jums bija pieci, un tas, kas jums tagad ir, nav jūsu vīrs! - Pazemojies par šādu atklāsmi, grēcinieks iesaucās: Kungs, es redzu, ka tu esi pravietis! ... -

Tad Jēzus viņai parādījās kā Mesija, mainīja sirdi un padarīja viņu par grēcīgas sievietes apustuli.

Cik daudz ir tādu dvēseļu pasaulē kā samariešu sieviete!… Izslāpuši no sliktiem priekiem, viņi labprātāk paliek kaislību verdzībā, nevis dzīvo saskaņā ar Dieva likumiem un bauda patiesu mieru!

Jēzus ilgojas pēc šo grēcinieku atgriešanās un izrāda nodošanos savai svētajai sirdij kā pestīšanas šķirstu traviati. Viņš vēlas, lai mēs saprastu, ka viņa Sirds vēlas izglābt ikvienu un ka viņa žēlsirdība ir bezgalīgs okeāns.

Grēcinieki, pakļauti vai pilnīgi vienaldzīgi pret Reliģiju, ir sastopami visur. Gandrīz katrā ģimenē ir pārstāvība, tā būs līgava, dēls, meita; būs kāds no vecvecākiem vai cits radinieks. Šādos gadījumos ieteicams vērsties pie Jēzus Sirds, piedāvājot lūgšanas, upurus un citus labus darbus, lai dievišķā žēlsirdība tos pārvērstu. Praksē mēs iesakām:

1. - Bieži sazinieties šo traviatu labā.

2. - Svinēt vai vismaz klausīties Svētās Mises tam pašam mērķim.

3. - Labdarība nabadzīgajiem.

4. - Piedāvājiet nelielus upurus ar garīgo florets praksi.

Kad tas ir izdarīts, palieciet mierīgi un gaidiet Dieva stundu, kas var būt tuvu vai tālu. Jēzus Sirds, piedāvājot labus darbus par godu, noteikti darbojas grēcīgā dvēselē un to pakāpeniski pārvērš, izmantojot vai nu labu grāmatu, vai svētu sarunu, vai laimes apvērsumu, vai pēkšņas sēras ...

Cik grēcinieku katru dienu atgriežas pie Dieva!

Cik daudzām līgavām ir prieks apmeklēt baznīcu un komunicēt tā vīra kompānijā, kurš kādu dienu bija naidīgs pret reliģiju! Cik daudz abu dzimumu jauniešu atjauno kristīgo dzīvi, apņēmīgi nogriežot grēka ķēdi!

Bet šīs pārvērtības parasti rodas no daudz un neatlaidīgas lūgšanas, ko dedzīgas dvēseles adresē Svētajai sirdij.

PIEMĒRS
Izaicinājums
Jaunā dāma, kas bija veltīta Jēzus sirdij, uzsāka diskusiju ar kādu neticīgu vīrieti, kurš bija viens no tiem vīriešiem, kurš nelabprāt izteicās par labu un bija spītīgs viņa idejām. Viņš mēģināja pārliecināt viņu ar labiem argumentiem un salīdzinājumiem, taču viss bija bezjēdzīgi. Tikai brīnums to varēja mainīt.

Jaunā dāma nezaudēja sirdi un deva viņam izaicinājumu: viņa saka, ka absolūti nevēlas sevi atdot Dievam; un es jums apliecinu, ka jūs drīz mainīsit savas domas. Es zinu, kā panākt konvertēšanu! -

Vīrietis gāja prom ar ņirgāšanās un līdzjūtības smiekliem, sakot: redzēsim, kurš uzvar! -

Tūlīt jaunā dāma sāka deviņu pirmo piektdienu komūniju, lai no Svētās Sirds gūtu grēka atgriešanos. Viņš daudz un ar lielu pārliecību lūdza Dievu.

Pabeidzis Komūniju sēriju, Dievs ļāva abiem satikties. Sieviete jautāja: Tātad jūs esat pārveidots? - Jā, es konvertējos! Jūs uzvarējāt ... Es vairs neesmu tāds kā iepriekš. Es jau esmu sevi atdevis Dievam, esmu atzinies, es daru Svēto Komūniju un esmu patiesi laimīgs. - Vai man toreiz bija taisnība, lai viņu izaicinātu? Es biju pārliecināta par uzvaru. - Man būtu ziņkārīgi uzzināt, ko viņš man izdarīja! - Mēneša pirmajās piektdienās es deviņas reizes komunicēju un tik ļoti lūdzos Jēzus Sirds bezgalīgo žēlastību par viņa nožēlu. Šodien man patīk uzzināt, ka jūs esat praktizējošs kristietis. - Kungs atmaksā man izdarīto labo! -

Kad jaunā kundze pastāstīja rakstniekam šo faktu, viņa saņēma pelnītu uzslavu.

Atdariniet šī Sakrālās Sirds bhaktas izturēšanos, lai daudzi grēcinieki atgrieztos.

Folija. Svētās Komūnijas pagatavošana visiecietīgākajiem grēciniekiem savā pilsētā.

Ejakulācija. Jēzus sirds, glāb dvēseles!

(Paņemts no pārdevēja Dona Džuzepes Tomaselli bukleta “Sakrālā sirds - mēnesis Jēzus svētajai sirdij”)

DIENAS ZIEDE

Svētās Komūnijas pagatavošana visiecietīgākajiem grēciniekiem savā pilsētā.