Dievišķā žēlsirdība: 31. gada 2020. marta pārdomas

Tikai Dievs zina, kas otram patiesībā vajadzīgs. Mēs nevaram lasīt otra dvēseli, ja vien Dievs mums nav piešķīris šo īpašo žēlastību, bet katrs no mums ir aicināts dedzīgi lūgt par citiem. Dažreiz, ja mēs esam atvērti, Dievs liks mūsu sirdīs nepieciešamību dedzīgi lūgt par citu. Ja mēs jūtamies aicināti ievadīt īpašas lūgšanas par citu, mēs arī varam būt pārsteigti, ja Dievs pēkšņi atver durvis svētai un sirsnīgai sarunai, kas šai personai ir izmisīgi nepieciešama (skat. Dienasgrāmatu Nr. 396).

Vai Dievs ielika jūsu sirdī noteiktu cilvēku? Vai ir kāda konkrēta persona, kurai bieži nāk prātā? Ja tā, tad lūdzieties par šo cilvēku un sakiet Dievam, ka esat gatavs un vēlaties būt tur, kur ir šī persona, ja tā ir Viņa griba. Tāpēc pagaidiet un lūdzieties vēlreiz. Ja Dievs vēlas, jūs atradīsit, ka pareizajā laikā un pareizajā vietā jūsu atvērtība šim cilvēkam varētu radīt mūžīgu atšķirību.

Kungs, dod man lūgšanu pilnu sirdi. Palīdziet man būt atvērtam pret tiem, kurus jūs ievirzījāt manā ceļā. Un, kamēr es lūdzos par trūkumcietējiem, es sevi daru pieejamu, lai jūs to lietotu, cik vēlaties. Jēzu, es ticu tev.