Dons Amorts: Dievmāte Medžugorjē parāda mums Rozāriju kā labāko ieroci

Atmiņas par apustulisko vēstuli "Rosarium Virginis Mariae", ar kuru Jānis Pāvils II 16. gada 2002. oktobrī atkal mudināja kristietību ķerties pie šīs lūgšanas, ko sirsnīgi ieteica visi pēdējie pāvesti un pēdējie Marijas vēstījumi. Tieši pretēji, lai padarītu pilnīgāku to, ko Pāvils VI iepriekš definēja kā “visa evaņģēlija apkopojumu”, viņš pievienoja “gaismas noslēpumus”: piecus noslēpumus, kas attiecas uz Jēzus sabiedrisko dzīvi. Mēs labi zinām, kā Padre Pio sauca vainagu: ieroci. Ārkārtas ierocis pret sātanu. Kādu dienu mans kolēģis eksorcists dzirdēja velnu sakām: “Katra Ave ir kā sitiens man pa galvu; Ja kristieši zinātu Rožukroņa spēku, man tas būtu beidzies. "

Bet kāds ir noslēpums, kas padara šo lūgšanu tik efektīvu? Rozārijs ir gan lūgšana, gan meditācija; lūgšana, kas adresēta Tēvam, Jaunavai, SS. Trīsvienība; un tā vienlaikus ir arī hristocentriskā meditācija. Faktiski, kā Svētais tēvs atklāj citētajā apustuliskajā vēstulē, Rožukronis ir kontemplatīva lūgšana: mēs atceramies Kristu ar Mariju, mēs mācāmies Kristu no Marijas, mēs atbilstam Kristum ar Mariju, mēs lūdzam Kristu ar Mariju, mēs pasludinām Kristu ar Mariju .

Mūsdienās vairāk nekā jebkad agrāk pasaulei ir jālūdz lūgt un meditēt. Pirmkārt, lūgties, jo cilvēki ir aizmirsuši Dievu un bez Dieva viņi atrodas uz briesmīga bezdibeņa sliekšņa; līdz ar to Dievmātes nepārtrauktā uzstājība uz lūgšanām visos viņas Medjugorjes vēstījumos. Bez Dieva palīdzības tiek uzvarēts sātans. Un ir nepieciešama meditācija, jo, ja lielās kristīgās patiesības tiek aizmirstas, paliek tukšums; tukšums, kuru ienaidnieks zina, kā piepildīt. Šeit ir māņticības un okultisma izplatība, it īpaši tajās trīs mūsdienās tik populārajās formās: maģija, gara sesijas, sātanisms. Mūsdienu cilvēkam vairāk nekā jebkad ir vajadzīgas pauzes klusēšanai un pārdomām. Šajā satriecošajā pasaulē ir nepieciešams lūgšanas klusums. Pat gaidāmo kara briesmu gadījumā, ja ticam lūgšanas spēkam, mēs esam pārliecināti, ka Rožukronis ir stiprāks par atombumbu. Tiesa, tā prasa zināmu laiku lūgšanu. Mēs, no otras puses, esam pieraduši ātri darīt lietas, it īpaši ar Dievu ... Varbūt Rožukronis mūs brīdina par šo risku, ko Jēzus signalizēja Lācara māsai Martai: "Jūs uztraucaties par daudzām lietām, bet ir nepieciešama tikai viena lieta".

Arī mēs riskējam ar tām pašām briesmām: mēs uztraucamies un uztraucamies par daudzām iespējamām lietām, kas bieži vien ir arī kaitīgas dvēselei, un aizmirstam, ka vienīgais, kas nepieciešams, ir dzīvot kopā ar Dievu. Lai miera karaliene liek mums vispirms atvērt acis ir par vēlu. Kādas šodien ir visredzamākās briesmas sabiedrībai? Tas ir ģimenes sadalījums. Pašreizējā dzīves ritms ir salauzis ģimenes vienotību: mēs neesam ļoti daudz kopā, un dažreiz pat tās dažas minūtes mēs pat nerunājam viens ar otru, jo televizors domā runāt.

Kur ir tās ģimenes, kuras vakarā deklamē Rožukroņu? Jau Piuss XII uzstāja uz to: "Ja jūs kopā lūgsit Rožukroni, jums patiks miers jūsu ģimenēs, jūsu mājās valdīs prātu harmonija". "Ģimene, kas kopā lūdzas", atkārtoja amerikānis P. Peitons, nenogurstošais Rožukroņa apustulis ģimenē, visos pasaules rajonos. "Sātans vēlas karu", Dievmāte kādu dienu teica Medjugorjē. Rozārijs ir ierocis, kas spēj dot mieru sabiedrībai, visai pasaulei, jo tā ir lūgšana un meditācija, kas spēj pārveidot sirdis un pārvarēt cilvēka ienaidnieka ieročus.