Garīgi vingrinājumi: neredzot tajā neko, bet būdami Kristus cienīgi

Dieva žēlastība redzēt mūs tādus, kādi mēs esam. Un ko mēs redzēsim, ja redzēsim sevi šādā veidā? Mēs redzēsim mūsu ciešanas un neko. Sākumā tas varbūt nav tik vēlams. Tas var pat šķist pretrunā ar cieņu, kāda mums ir Kristū. Bet tas ir galvenais. Mūsu cieņa ir “Kristū”. Bez viņa mēs neesam nekas. Mēs esam nelaimīgi un neko vienatnē.

Šodien neapvainojies un nebaidies atzīt savu “neko”. Ja sākumā tas jums neder, lūdziet Dievam ar žēlastību redzēt jūs tādu, kāds esat bez Viņa.Jūs ātri redzēsit, ka bez mūsu dievišķā Pestītāja jūs visādā ziņā esat nožēlojami. Šis ir dziļas pateicības sākumpunkts, jo tas ļauj jums pilnīgāk paveikt visu, ko Dievs ir izdarījis jūsu labā. Un, kad jūs to redzēsit, jūs priecājaties, ka viņš ir ieradies tevi satikt šajā nebūtībā un paaugstināja jūs līdz viņa dārgā dēla cieņai.

LŪGTĀJS

Kungs, es šodien redzu savas ciešanas un ciešanas. Es varu saprast, ka bez tevis es neesmu nekas. Un šajā apziņā palīdziet man kļūt mūžīgi pateicīgam par vērtīgo dāvanu, lai žēlastībā kļūtu par jūsu dārgo dēlu. Jēzu, es ticu tev.

VADĪBA: IEVĒSIMIES DIEVA DALĪJUMĀ UN SKATIET MŪSU NEATKARĪGO. APSTIPRINĀJAM, KA VISI MĒS ESAM, UN TURĒJAMIES NO DIEVA, UN IR VIŅA DĀVANA. KĀ PRAKTISKĀ RĪCĪBA ŠODIEN MĒSMĒSIMIES SAGLABĀT, UN AR ViņU VĒLAMIES PAREDZĒT PIRMAS MŪSU esamības minūtes un mēs veiksim labdarības darbu. PĒC MĒS ATZĪMĒSIM, KA MŪSU DAŽĀDĪBA AR TO, KAD PADOMI BŪS TIKAI UZ DĀVANU DAŽĀDIEM, KO DALĪJS DIEVS.