Franciska Tau: tā teoloģiskais skaidrojums

Tau ...
Tā ir kristieša, tas ir, Dieva dēla, tā dēla, kurš aizbēga no briesmām, PĀRBAUDES atzīšanas zīme. Tā ir spēcīgas aizsardzības pret ļaunumu pazīme (Ecēh. 9,6).
Tā ir zīme, ko Dievs vēlas man, tā ir dievišķa privilēģija (Ap.9,4; Ap.7,1-4; Ap.14,1).

Tā ir Kunga, bezrūpīgo, to, kas Viņam uzticas, cilvēku, kuri atzīst sevi par mīlētiem bērniem un zina, ka viņi ir dārgi Dievam, zīme (Ecēh. 9,6).

Tas ir senebreju alfabēta pēdējais burts (Ps. 119 apakšā).
Jēzus laikā krusts bija ļaundaru nosodījums, tāpēc kauna un skandāla simbols. Tā laika nosodītie bija piesieti pie rokām ar stieni aiz muguras; ieradušies soda izpildes vietā, viņi tika pacelti uz cita staba, kas vertikāli iedzīts zemē. Kristus TAU krusts vairs nav kauna un sakāves simbols, bet gan kļūst par upura simbolu, ar kuru es esmu pestīts.

Tas ir Dieva bērnu cieņas simbols, jo Kristus atbalstīja Krustu. Tā ir zīme, kas man atgādina, ka arī man ir jābūt stipram pārbaudījumos, gatavam Tēva paklausībai un pakļaušanai pakļāvībai, kā tas bija Jēzū pirms Tēva gribas.

Parasti tas ir olīvkokā, kāpēc? Tā kā koks ir ļoti slikts un kaļams materiāls; Dieva bērni ir aicināti dzīvot vienkārši un bez nabadzības (Mt 5,3). Koksne ir kaļams materiāls, tas ir, to ir viegli strādāt; pat kristītajam kristietim ikdienā jāļauj sevi veidot pēc Dieva Vārda, jābūt Viņa Evaņģēlija brīvprātīgajam. Atnest TAU ​​nozīmē atbildēt JĀ uz Dieva gribu mani glābt, pieņemt viņa pestīšanas priekšlikumu.

Tas nozīmē būt miera nesējam, jo ​​olīvkoks ir miera simbols (“Kungs, padari mani par jūsu miera instrumentu” - Svētais Francisks). Svētais Francisks ar TAU svētīja un ieguva daudzas žēlastības. Arī mēs varam svētīt (skat. Svētā Franciska svētību vai Nm 6,24-27). Svētīšana nozīmē teikt labu, kādam vēlēties labu.

Kristības laikā viņi par mums izvēlējās krustmāti un krusttēvu, šodien saņemot TAU, mēs pieņemam pieaugušo kristiešu brīvu izvēli ticībā.

Tau ir pēdējā ebreju alfabēta burts. Kopš Vecās Derības to izmantoja ar simbolisku vērtību; tas jau ir minēts Ecēhiēla grāmatā: "Tas Kungs teica: Ej cauri pilsētai, Jeruzalemes vidū un iezīmē Tau uz pieres cilvēkiem, kuri nopūšas un raud ..." (Ez.9,4). Tā ir zīme, kas, uzlikta Izraēlas nabadzīgajiem cilvēkiem uz pieres, glābj viņus no iznīcināšanas.

Ar tādu pašu nozīmi un vērtību tas ir minēts arī Apokalipsē: “Tad es redzēju citu eņģeli, kurš nāca no austrumiem un nēsāja dzīvā Dieva zīmogu, un skaļi kliedza četriem eņģeļiem, kuriem lika sabojāt zemi un jūra sakot: nebojājiet zemi, jūru un augus, kamēr neesam atzīmējuši sava Dieva kalpus uz viņu pieres "(Ap.7,2-3).

Tāpēc Tau ir izpirkuma zīme. Tā ir ārēja kristīgās dzīves jaunības pazīme, ko vairāk iekšēji iezīmē Svētā Gara zīmogs, kas mums dāvināts Kristības dienā (Ef. 1,13).

Tau kristieši pieņēma ļoti agri. Šī zīme jau ir atrodama Romas katakombās. Pirmie kristieši pieņēma Tau divu iemeslu dēļ. Tā kā pēdējā ebreju alfabēta burta bija pēdējās dienas pareģojums un tai bija tāda pati funkcija kā grieķu burtam Omega, kā tas izriet no Apokalipses: “Es esmu Alfa un Omega, sākums un beigas. Izslāpušajiem es došu brīvi no dzīvības ūdens avota ... Es esmu Alfa un Omega, pirmais un pēdējais, sākums un beigas "(Atkl. 21,6; 22,13 ).

Bet galvenokārt kristieši pieņēma Tau, jo tā forma viņiem atgādināja krustu, uz kura Kristus upurēja sevi pasaules glābšanai.

Svētais Asīzes Francisks šo pašu iemeslu dēļ pilnībā atsaucās uz Kristu uz Pēdējo: līdzības dēļ, kāds ir Tau ar krustu, viņam bija šī zīme dārga, tiktāl, ka tā ieņēma nozīmīgu vietu viņa dzīvē, kā arī žestos. Viņā vecā pravietiskā zīme tiek aktualizēta, mainīta, atgūstot glābjošo spēku un paužot nabadzības svētlaimi, kas ir būtisks franciskāņu dzīves formas elements.

Tā bija mīlestība, kas radās no kaislīgas godināšanas par svēto krustu, par Kristus pazemību, nepārtrauktu Franciska meditāciju objektu un Kristus misiju, kura caur krustu visiem cilvēkiem deva zīmi un visizteiktāko izpausmi liela viņa mīlestība. Tau svētajam bija arī kā drošas pestīšanas konkrētā zīme un Kristus uzvara pār ļaunu. Mīlestība un ticība šai zīmei bija liela Francisā. "Ar šo zīmogu Svētais Francisks parakstījās pats, kad vien tas bija nepieciešams vai no labdarības principa, viņš nosūtīja dažas savas vēstules" (FF 980); "Ar to viņš sāka savu darbību" (FF 1347). Tāpēc Tau bija mīļākā Franciska zīme, viņa zīmogs, dziļas garīgas pārliecības signāls, ka ikviena cilvēka pestīšana ir tikai Kristus krustā.

Tad Tau, kam ir stabilas bībeli-kristīgās tradīcijas, Francisks uzņēma ar garīgo vērtību, un svētais to pārņēma tik intensīvā un visaptverošā veidā, līdz viņš caur savu miesas stigmatu kļuva par sevi savu dienu beigās dzīvais Tau, kuru viņš tik bieži bija domājis, uzzīmējis, bet, galvenais, mīlēja.