Dona Luidži Marijas Epikoko komentārs par 1. gada 2021. februāra evaņģēliju

"Kad Jēzus izkāpa no laivas, no kapiem nāca viņam pretī nešķīsta gara apsēsts cilvēks. (...) Redzēdams Jēzu no tālienes, viņš skrēja un metās pie kājām."

Reakcija, ko šī apsēstā persona piedzīvo Jēzus priekšā, patiešām liek mums daudz pārdomāt. Ļaunumam vajadzētu bēgt Viņa priekšā, tad kāpēc tas tā vietā skrien uz Viņu? Jēzus piesaistītā pievilcība ir tik liela, ka no tā nav pasargāts pat ļaunums. Jēzus patiesi ir atbilde uz visu radīto, ka pat ļaunums nevar neatpazīt viņā visu lietu patieso piepildījumu, patiesāko atbildi uz visu esamību, visas dzīves dziļo jēgu. Ļaunums nekad nav ateists, tas vienmēr ir ticīgs. Ticība viņam ir pierādījums. Viņa problēma ir atbrīvot vietu šiem pierādījumiem līdz tā izvēles un rīcības pārveidošanai. Ļaunums zina, un precīzi, sākot no tā, ko zina, tas izdara izvēli, kas ir pretrunā ar Dievu, taču attālināšanās no Dieva nozīmē arī to, ka piedzīvo elli un attālinās no mīlestības. Prom no Dieva mēs vairs nevaram pat mīlēt viens otru. Un Evaņģēlijs šo atsvešināšanās situāciju raksturo kā mazohisma veidu pret sevi:

"Nepārtraukti, naktī un dienā, starp kapiem un kalniem viņš kliedza un sita ar akmeņiem".

Vienmēr ir jāatbrīvo no šādiem ļaunumiem. Neviens no mums, ja vien mēs ciešam no kādas patoloģijas, patiešām nevar gaiši izvēlēties ievainot, nemīlēt viens otru. Tie, kas to piedzīvo, vēlētos tikt atbrīvoti no tā, pat ja viņi nezina, kā un ar kādu spēku. Pats velns piedāvā atbildi:

"Skaļā balsī kliedzot, viņš teica:« Kas jums kopīgs ar mani, Jēzu, Visaugstākā Dieva Dēlu? Es lūdzu jūs Dieva vārdā, nemociet mani! ». Patiesībā viņš viņam sacīja: «Ej prom, nešķīstais gars, no šī cilvēka!» ».

Jēzus var mūs atbrīvot no tā, kas mūs moka. Ticība dara visu, ko mēs cilvēciski varam darīt, lai mums palīdzētu, un pēc tam ļaujot to, ko vairs nespējam, var paveikt ar Dieva žēlastību.

"Viņi redzēja, kā dēmoniski sēž, apģērbti un prātīgi."