Grēks: kad tiek noraidīts augstākais labums

Kad tiek noraidīts augstākais labums

Džordžo La Pira jokojot sacīja žurnālistiem (daži no kuriem viņam bija slikti prese): «Kādam no jums ir grūti nokļūt debesīs bez ilgas apstāšanās Šķīstītavā. Nevis ellē. Es esmu pārliecināts par to, ka elle pastāv, bet es uzskatu, ka tajā nav cilvēku." La Piras optimismu dalīja arī ievēlētais kardināls Hanss Urss fon Baltasars, kurš nomira dažas dienas pirms purpura saņemšanas. Par šo viedokli es piekrītu tiem, kas domā citādi. Teologs Antonio Rudoni, kurš specializējies eshatoloģiskajos jautājumos, šo viedokli kvalificē kā "antipedagoģisku, teoloģiski nepamatotu un pat riskantu". Cits autoritatīvs teologs Bernhards Hārings raksta: «Man nešķiet, ka šī cerība [ka elle ir tukša] vai pat šī pārliecība ir pareiza vai iespējama, ņemot vērā ļoti skaidros Svēto Rakstu vārdus. Tas Kungs ir daudzkārt brīdinājis cilvēkus, atgādinot, ka viņi var zaudēt mūžīgo pestīšanu un krist bezgalīgā sodā.

Reālistiski raugoties uz pašreizējo pasauli, līdzās tik daudz labā, šķiet, ka ļaunums ņem virsroku. Grēks daudzos veidos vairs netiek atzīts par tādu: noraidīšana un sacelšanās pret Dievu, augstprātīgs egoisms, pret dekalogu uzskatīti paradumi, kas tiek uzskatīti par normālām, ikdienišķām lietām. Morālie traucējumi iegūst civiltiesību aizbildniecību. Noziedzība prasa likumu.

Fatimā – vārdu pazīst arī nekristiešu pasaulē – Vissvētākā Jaunava atnesa šī gadsimta vīriešiem piemērotu vēstījumu, kas, īsumā, ir steidzīgs aicinājums padomāt par galējām realitātēm, lai cilvēki glābtu sevi, atgriezieties, lūdzieties, vairs neizdariet grēkus. Trešajā no šīm parādībām Pestītāja Māte radīja elles vīziju trīs gaišreģu acu priekšā. Pēc tam viņš piebilda: "Tu esi redzējis elli, kurp dodas grēcinieku dvēseles."

Parādīšanā, kas notika svētdien, 19. gada 1917. augustā, Parādīšanās piebilda: “Uzmanieties, lai daudzas dvēseles nonāktu ellē, jo nav neviena, kas par tām upurētu un lūgtu”.

Jēzus un apustuļi skaidri paziņoja par nosodījumu grēcīgiem cilvēkiem.

Ikviens, kas vēlas atrast Bībeles tekstus no Jaunās Derības par eksistenci, mūžību un elles sodiem, skatiet šos citātus: Mateja 3,12.; 5,22; 8,12; 10,28; 13,50; 18,8; 22,13; 23,33; 25,30.41; Marka 9,43-47; Lūkas 3,17; 13,28; 16,2325; 2Tesaloniķiešiem 1,8-9; Romiešiem 6,21-23; Galatiešiem 6,8; filipiešiem 3,19; Ebrejiem 10,27; 2.Pētera 2,4-8; Jūda 6-7; Atklāsmes 14,10; 18,7; 19,20; 20,10.14.; 21,8. Starp baznīcas maģistērija dokumentiem es citēju tikai īsu fragmentu no Ticības doktrīnas kongregācijas vēstules (17. gada 1979. maijs): «Baznīca tic, ka grēcinieku uz visiem laikiem gaida sods, kuram tiks liegta redze. Dieva, jo viņš tic šī soda sekām uz visu savu būtību."

Dieva vārds nepieļauj šaubas un tam nav nepieciešams apstiprinājums. Vēsture varētu kaut ko pateikt neticīgiem cilvēkiem, kad tā uzrāda dažus neparastus faktus, kurus nevar noliegt vai izskaidrot kā dīvainas dabas parādības.