Elle: līdzekļi, kas mums ir, lai izvairītos no mūžīgām liesmām

LĪDZEKĻI, KAS JEBKUR NAV BEIGĀTI ellē

VAJADZĪBA PERSEVERĒT

Ko ieteikt tiem, kas jau ievēro Dieva likumu? Neatlaidība uz labu! Nepietiek tikai ar staigāšanu pa Tā Kunga ceļiem, ir jāturpina visu mūžu. Jēzus saka: “Kas vajā līdz galam, tas tiks izglābts” (Mk 13:13).

Daudzi, kamēr viņi ir bērni, dzīvo kristīgi, bet, kad sāk izjust jaunības karstās kaislības, viņi nonāk netikuma ceļā. Cik skumji bija Saula, Zālamana, Tertuliana un citu lielisko varoņu beigas!

Neatlaidība ir lūgšanas auglis, jo galvenokārt caur lūgšanu dvēsele saņem palīdzību, kas nepieciešama, lai pretotos velna uzbrukumiem. Svētais Alfonss savā grāmatā “Par lielajiem lūgšanas līdzekļiem” raksta: “Kas lūdz, tas tiek pestīts, kurš nelūdz, tas ir sasodīts”. Kurš nelūdzas, pat bez velna viņu stumjot ... viņš iet ellē ar savām kājām!

Mēs iesakām šādu lūgšanu, ko Sv. Alfonss ievietoja meditācijās uz elli:

Ak, mans Kungs, lūk, pie Tavām kājām, kurš ir maz apsvēris Tavu žēlastību un Tavus sodus. Nabaga man, ja tu, mans Jēzus, nebūtu manis apžēlojies! Cik gadus es būtu bijis tajā degošajā šurp, kur jau dedzina tik daudz cilvēku kā es! Ak, mans Pestītāj, kā mēs nevaram sadedzināt ar mīlestību domājot par šo? Kā es varu tevi aizvainot nākotnē? Nekad esiet, mans Jēzus, drīzāk ļaujiet man nomirt. Kamēr jūs esat sācis, dariet savu darbu manī. Ļaujiet man atvēlētajam laikam to visu veltīt jums. Cik ļoti sasodītais vēlētos, lai varētu būt diena vai pat stunda laika, kuru jūs man atļaujat! Un ko es ar to darīšu? Vai es turpināšu to tērēt lietām, kas jūs riebj? Nē, mans Jēzu, nepieļauj to asiņu nopelnus, kas līdz šim man neļāva nonākt ellē. Un jūs, karaliene un mana māte, Marija, lūdzaties Jēzu par mani un saņemat par mani neatlaidības dāvanu. Āmen. "

MADONNA PALĪDZĪBA

Patiesa ziedošanās Dievmātei ir neatlaidības ķīla, jo Debesu un zemes karaliene dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka viņas bhaktas nav mūžīgi pazudušas.

Lai ikdienas rozārijas deklamēšana būtu mīļa visiem!

Lielisks gleznotājs, attēlojot dievišķo Tiesnesi mūžīgā soda izdošanas aktā, nokrāsoja dvēseli, kas atrodas tuvu postāmam, netālu no liesmām, bet šo dvēseli, turoties pie Rožukroņa vainaga, izglābj madonna. Cik spēcīga ir Rožukroņa deklamēšana!

1917. gadā Vissvētākā Jaunava parādījās Fatimai trīs bērniem; kad viņš atvēra rokas, izstaroja gaismas stars, kas šķita iekļūsdams zemē. Pēc tam bērni Madonnas pakājē ieraudzīja kā lielu uguns jūru un, iegrimuši tajā, melnus dēmonus un dvēseles cilvēka formā kā caurspīdīgus garozas, kas, liesmu vilkdami augšup, kā dzirksteles krita uz leju lielajos ugunsgrēkos, starp izmisuma saucieni, kas šausminājās.

Šajā vietā vizionāri pacēla acis uz madonnu, lai lūgtu palīdzību, un Jaunava piebilda: “Šajā ellē nonāk nabadzīgo grēcinieku dvēseles. Skaitiet Rožukroņa rituālu un pievienojiet katram ierakstam: "Mans Jēzus, piedod mūsu grēkus, pasargā mūs no elles uguns un nogādā debesīs visas dvēseles, īpaši tavas žēlsirdības visvairāk trūcīgās personas:".

Cik daiļrunīgs ir Dievmātes sirsnīgais ielūgums!

VĀJS BŪS

Doma par elli ir īpaši izdevīga tiem, kas klibo kristīgās dzīves praksē un ir ļoti vāji. Viņi viegli krīt nāvīgā grēkā, uz dažām dienām ceļas augšā un tad... atgriežas grēkā. Tās ir viena Dieva diena, bet otra velna diena. Šie brāļi atceras Jēzus vārdus: "Neviens kalps nevar kalpot diviem kungiem." Lūkas 16, 13). Parasti šo cilvēku kategoriju tiranizē nešķīstais netikums; viņi neprot savaldīt savu skatienu, viņiem nav spēka dominēt pār sirds simpātijas vai atteikties no neatļautas jautrības. Ikviens, kurš tā dzīvo, dzīvo uz elles robežas. Ko darīt, ja Dievs saīsina dzīvi, kad dvēsele ir grēkā?

"Cerams, ka šī nelaime ar mani nenotiks," saka kāds. Arī citi to pateica ... bet tad slikti beidzās.

Cits domā: "Es ielikšu sevi labā gribā mēnesī, gadā vai, kad būšu vecs." Vai esat pārliecināts par rītdienu? Vai neredzat, kā pēkšņi mirušo skaits pieaug?

Kāds cits mēģina sevi maldināt: "Tieši pirms nāves es visu salabošu." Bet kā jūs domājat, ka Dievs izmantos jums nāves gultas žēlsirdību pēc tam, kad visu savu dzīvi ir ļaunprātīgi izmantojis savu žēlsirdību? Ko darīt, ja garām iespēju?

Tiem, kas šādā veidā spriež un dzīvo visnopietnākajās briesmās nonākt ellē, papildus apmeklējot grēksūdzes un Komūnijas sakramentus, mēs iesakām ...

1) Pēc grēksūdzes uzmanīgi vērojiet, lai nepieļautu pirmo nopietno vainu. Ja jūs nokritīsit ... nekavējoties piecelties un atkal ķerties pie grēksūdzes. Ja jūs to nedarīsit, jūs viegli iekritīsit otro reizi, trešo reizi ... un kas zina, cik vēl!

2) Bēgt no nopietna grēka iespējām. Tas Kungs saka: "Kas mīl briesmas, tas tiks zaudēts" (Sir 3:25). Vāja griba, saskaroties ar briesmām, viegli nokrīt.

3) Kārdinājumos padomājiet: “Vai ir vērts riskēt ar ciešanu mūžību, lai gūtu baudas mirkli? Sātans mani kārdina, lai atrautu mani no Dieva un aizvestu ellē. Es negribu iekrist viņa lamatās!

MEDITĀCIJA IR JEBKĀDA

Meditēt ir noderīgi visiem, pasaule iet greizi, jo tā nemeditē, tā vairs neatspoguļojas!

Apmeklējot labu ģimeni, neskatoties uz vairāk nekā deviņdesmit gadiem, es sastapos ar sirmi sirmu sievieti, mierīgu un skaidru.

“Tēvs, - viņš man teica, klausoties ticīgo atzīšanās, jūs iesakāt viņiem katru dienu veikt kādu meditāciju. Es atceros, ka, būdams jauns, mans atzīšanās biedrs mani bieži mudināja katru dienu atrast kādu laiku pārdomām. "

Es atbildēju: "Šajos laikos jau ir grūti pārliecināt viņus doties uz Misi ballītē, nestrādāt, ne zaimot utt.". Un tomēr, cik pareizi bija šī vecā kundze! Ja jūs neizmantojat labo ieradumu katru dienu nedaudz pārdomāt, aizmirstot par dzīves jēgu, tiek izdzēsta vēlme pēc dziļām attiecībām ar Kungu, un, ja tā trūkst, jūs nevarat kaut ko darīt, vai gandrīz labu, un ne ir iemesls un spēks izvairīties no sliktā. Kas pārliecinoši meditē, tam ir gandrīz neiespējami dzīvot Dieva apkaunojumā un nonākt ellē.

DZĪVĒT ellē ir jaudīga svira

Doma par elli rada svētos.

Miljoniem mocekļu, kuriem bija jāizvēlas starp izpriecām, bagātībām, pagodinājumiem ... un Jēzus nāvi, ir devuši priekšroku dzīvības zaudēšanai, nevis došanās uz elli, atceroties Tā Kunga vārdus: "Kāda ir cilvēka nopelnīšana, lai nopelnītu ja visa pasaule zaudē savu dvēseli? " (sal. Mt 16:26).

Kaudzes dāsnu dvēseļu pamet ģimeni un dzimteni, lai evaņģēlija gaismu novestu neticīgajiem attālās zemēs. To darot, viņi labāk nodrošina mūžīgo pestīšanu.

Cik reliģiozu cilvēku atsakās arī no likumīgajiem dzīves priekiem un nodod sevi mirstībai, lai vieglāk sasniegtu mūžīgo dzīvi paradīzē!

Un cik daudz vīriešu un sieviešu, precējušies vai ne, tomēr ar daudziem upuriem ievēro Dieva baušļus un iesaistās apustulāta un labdarības darbos!

Kas visiem šiem cilvēkiem atbalsta lojalitāti un dāsnumu, protams, nav viegli? Ir doma, ka Dievs viņus tiesās un apbalvos ar debesīm vai pārmācīs ar mūžīgo elli.

Un cik daudz varonības piemēru atrodam baznīcas vēsturē! Divpadsmit gadus veca meitene Santa Maria Goretti ļāva sevi nogalināt, nevis aizskart Dievu un sasodīt. Viņš mēģināja apturēt savu izvarotāju un slepkavu, sakot: "Nē, Aleksandr, ja jūs to darāt, dodieties uz elli!"

Svētais Tomass Moro, Anglijas lielais kanclers savai sievai, kas mudināja viņu pakļauties ķēniņa pavēlei, parakstot lēmumu pret baznīcu, atbildēja: "Kādi ir divdesmit, trīsdesmit vai četrdesmit komfortablas dzīves gadi, salīdzinot ar 'ellē?'. Viņš neparakstījās un tika notiesāts uz nāvi. Šodien viņš ir svēts.

NABADZĪGS GAUDENTS!

Zemes dzīvē labie un ļaunie sadzīvo kopā, jo vienā laukā atrodami kvieši un nezāles, bet pasaules galā cilvēce sadalīsies divos saimēs — izglābtajos un nolādētajos. Tad dievišķais tiesnesis svinīgi apstiprinās katrai personai piespriesto sodu tūlīt pēc nāves.

Ar nelielu iztēli mēģināsim iedomāties sliktas dvēseles parādīšanos Dieva priekšā, kas viņu izjutīs ar nosodījumu. Vienā mirklī tas tiks vērtēts.

Priecīga dzīve ... jutekļu brīvība ... grēcīgas izklaides ... pilnīga vai gandrīz vienaldzīga attieksme pret Dievu ... mūžīgās dzīves un it īpaši elles izsīkums ... Vienā mirklī nāve saīsina viņa eksistences pavedienu, kad viņš to vismazāk sagaida.

Atbrīvota no zemes dzīves saitēm, šī dvēsele tūlīt atrodas Tiesneša Kristus priekšā un pilnībā saprot, ka viņa savas dzīves laikā ir maldinājusies ...

– Tātad ir cita dzīve!... Cik es biju muļķīgs! Ja tikai es varētu atgriezties un kompensēt pagātni!…

– Dod man atskaiti, mana būtne, par to, ko tu dzīvē esi paveicis. – Bet es nezināju, ka man jāpakļaujas morāles likumam.

– Es, tavs Radītājs un Augstākais likumdevējs, tev jautāju: ko tu esi izdarījis ar maniem baušļiem?

– Es biju pārliecināts, ka citas dzīvības nav vai ka jebkurā gadījumā visi tiks izglābti.

– Ja viss beigtos ar nāvi, es, tavs Dievs, velti būtu kļuvis par Cilvēku un velti būtu miris pie krusta!

– Jā, es par to dzirdēju, bet nedomāju par to; man tās bija virspusējas ziņas.

– Vai es tev neesmu devis prātu, lai mani pazītu un mīlētu? Bet tev labāk patika dzīvot kā zvēriem... bez galvas. Kāpēc jūs neatdarinājāt manu labo mācekļu rīcību? Kāpēc tu mani nemīlēji, kamēr biji uz zemes? Jūs esat patērējuši laiku, ko es jums devu, dzenoties pēc priekiem... Kāpēc jūs nekad neesat domājuši par elli? Ja tu tā būtu darījis, tu mani pagodinātu un kalpotu, ja ne aiz mīlestības, vismaz aiz bailēm!

- Tātad, vai man ir elle?…

– Jā, un uz mūžību. Pat bagātais vīrs, par kuru es jums stāstīju evaņģēlijā, neticēja ellei... tomēr viņš tajā nokļuva. Tevi sagaida tāds pats liktenis!... Ej, nolādētā dvēsele, mūžīgajā ugunī!

Pēc brīža dvēsele atrodas bezdibenī, kamēr viņa līķis joprojām ir silts un tiek gatavotas bēres ... "Damn me! Tā prieka mirkļa dēļ, kas pazuda kā zibens, man būs jādeg šajā ugunī, tālu no Dieva, mūžīgi! Ja es nebūtu attīstījis šīs bīstamās draudzības ... Ja es būtu vairāk lūdzis, ja es būtu saņēmis Sakramentus biežāk ... Es nebūtu šajā galējo moku vietā! Sasodīti prieki! Nolādētas preces! Es tramdīju taisnīgumu un labdarību, lai iegūtu kādu bagātību ... Tagad citi to bauda, ​​un man šeit jāmaksā par visu mūžību. Es rīkojos traki!

Es cerēju sevi izglābt, bet man nebija laika sevi atdot par labu. Vaina bija mana. Es zināju, ka mani var sasodīt, bet es gribēju turpināt grēkot. Lāsts krīt uz tiem, kas man uzdāvināja pirmo skandālu. Ja es varētu atgriezties dzīvē ... kā mainītos mana izturēšanās! "

Vārdi ... vārdi ... vārdi ... Tagad par vēlu ... !!!

Elle ir nāve bez nāves, bezgalīgas beigas.

(Sv. Gregorijs Lielais)