Ivans no Medjugorjes: Es jums pastāstīšu par debesīm, kuras es redzēju, par gaismu

Vai varat pastāstīt vairāk par šīm debesīm, šo gaismu?
Kad nāk Dievmāte, vienmēr atkārtojas tas pats: vispirms ierodas gaisma un šī gaisma ir Viņas atnākšanas zīme. Pēc gaismas nāk Madonna. Šo gaismu nevar salīdzināt ar nevienu citu gaismu, ko mēs redzam uz zemes. Aiz Madonnas var redzēt debesis, kas nav tik tālu. Es neko nejūtu, es redzu tikai gaismas, debesu skaistumu, es nezinu, kā to izskaidrot, mieru, prieku. Īpaši tad, kad Dievmāte ik pa laikam atnāk kopā ar eņģeļiem, šīs debesis mums nāk vēl tuvāk.

Vai jūs vēlētos palikt tur uz visiem laikiem?
Es labi atceros, kad Dievmāte reiz mani paņēma debesīs un novietoja uz kalna. Bija tāda sajūta, ka tu stāvi pie "zilā krusta" un zem mums bija debesis. Dievmāte pasmaidīja un jautāja, vai es nevēlos tur palikt. Es atbildēju: "Nē, nē, vēl nē, es domāju, ka tev joprojām esmu vajadzīga, māt." Tad Dievmāte pasmaidīja, pagrieza galvu un mēs atgriezāmies uz zemes.

Mēs esam ar jums kapelā. Jūs uzcēlāt šo kapliču, lai varētu privāti uzņemt svētceļniekus parādīšanās laikā un lai jūsu personīgā lūgšana būtu mierīga.
Kapela, kas man bija līdz šim, atradās manā mājā. Tā bija telpa, ko es biju noorganizējis, lai tur notiktu tikšanās ar Madonnu. Istaba bija maza, un tajā bija maz vietas tiem, kas mani apmeklēja un gribēja būt klāt parādīšanās laikā. Tāpēc nolēmu uzcelt lielāku kapliču, kur uzņemt lielāku svētceļnieku grupu. Šodien priecājos, ka varu uzņemt lielākas svētceļnieku grupas, īpaši invalīdus. Bet šī kapliča nav domāta tikai svētceļniekiem, tā ir arī vieta man pašam, kur kopā ar ģimeni atkāpties garīguma nostūrī, kur varam skaitīt Rožukroni, nevienam netraucējot. Kapličā nav Vissvētākā Sakramenta, netiek svinētas Mises. Tā ir vienkārši lūgšanas vieta, kur var nomesties ceļos pie soliem un lūgties.

Jūsu uzdevums ir lūgt par ģimenēm un priesteriem. Kā jūs varat palīdzēt ģimenēm, kuras šodien ir ļoti nopietnus kārdinājumus?
Šodien situācija ģimenēm ir ļoti sarežģīta, bet, tā kā es katru dienu redzu Dievmāti, varu teikt, ka situācija nav izmisīga. Dievmāte ir bijusi šeit 26 gadus, lai parādītu mums, ka nav izmisuma situāciju. Ir Dievs, ir ticība, ir mīlestība un cerība. Pirmām kārtām Dievmāte vēlas uzsvērt, ka šiem tikumiem ģimenē ir jābūt pirmajā vietā. Kurš gan var dzīvot šodien, šajā laikā, bez cerības? Neviens, pat tie, kuriem nav ticības. Šī materiālistiskā pasaule ģimenēm piedāvā daudzas lietas, taču, ja ģimenes neaug garīgi un velta laiku lūgšanām, iestājas garīgā nāve. Tomēr cilvēks cenšas aizstāt garīgās lietas ar materiālajām lietām, bet tas nav iespējams. Dievmāte vēlas mūs izvest no šīs elles. Mēs visi šodien dzīvojam pasaulē ļoti ātrā tempā, un ir ļoti viegli pateikt, ka mums nav laika. Bet es zinu, ka tas, kurš kaut ko mīl, arī atrod tam laiku, tāpēc, ja mēs vēlamies sekot Dievmātes un Viņas vēstījumam, jāatrod laiks Dievam.Tāpēc ģimenei ir jālūdz katru dienu, jābūt pacietīgam un jālūdzas nepārtraukti. Mūsdienās nav viegli sapulcināt bērnus kopīgai lūgšanai ar visu, kas viņiem ir. Nav viegli to visu bērniem izskaidrot, bet, ja mēs lūdzam kopā, tad tieši caur šo kopīgo lūgšanu bērni sapratīs, ka tas ir labi.

Savā ģimenē es cenšos lūgšanā dzīvot noteiktu nepārtrauktību. Kad esmu kopā ar ģimeni Bostonā, mēs lūdzam agri no rīta, pusdienlaikā un naktī. Kad esmu šeit Medjugorjē bez ģimenes, mana sieva to dara ar bērniem. Lai to izdarītu, mums vispirms ir jāpārvar sevi dažās lietās, jo mums ir savas vēlmes un vēlmes.

Atgriežoties mājās noguruši, mums vispirms pilnībā jānododas kopējai ģimenes dzīvei. Galu galā arī tas ir ģimenes tēva uzdevums. Mēs nedrīkstam teikt: "Man nav laika, esmu noguris". Mums, vecākiem, kā galvenajiem ģimenes locekļiem, jābūt pirmajiem, mums ir jābūt par piemēru sev sabiedrībā.

Uz ģimeni ir arī spēcīgas ietekmes no ārpuses: sabiedrība, iela, neuzticība... Ģimene ir praktiski ievainota no daudzām pusēm. Kā jaunlaulātie šodien izturas pret laulībām? Bez jebkādas sagatavošanās. Cik daudziem no viņiem ir personiskas intereses precēties, personiski centieni? Šādos apstākļos nevar izveidot stabilu ģimeni. Kad bērni ierodas, daudzi vecāki nav gatavi viņus audzināt. Viņi nav gatavi jauniem izaicinājumiem. Kā mēs varam iemācīt saviem bērniem to, kas ir pareizi, ja mēs paši neesam gatavi to mācīties vai apstrīdēt? Vēstījumos Dievmāte vienmēr atkārto, ka mums ir jālūdz par svētumu ģimenē. Mūsdienās svētums ģimenē ir tik svarīgs, jo nav dzīvas Baznīcas bez dzīvām un svētām ģimenēm. Šodien ģimenei ir daudz jālūdz, lai mīlestība, miers, laime un harmonija atgrieztos.