Ivanka no Medjugorjes "četru gadu laikā Dievmāte man visu izstāstīja"

No 1981. līdz 1985. gadam man bija ikdienas parādības katru dienu. Tajos gados Dievmāte man stāstīja par savu dzīvi, Baznīcas nākotni un pasaules nākotni. Es uzrakstīju visas šīs lietas, un tās tiks nodotas ikvienam un kad Dievmāte man to pateiks. 7. gada 1985. maijs man bija pēdējā ikdienas parādīšanās. Todien Dievmāte man uzticēja 10. un pēdējo noslēpumu. Šīs parādības laikā Dievmāte bija pie manis stundu. Man bija tik grūti viņu vairs neredzēt katru dienu. 7. gada 1985. maijā Dievmāte man teica: "Tu esi paveicis visu, ko mans Dēls no jums gaidīja." Viņš arī man teica, ka es viņu redzēšu visu mūžu reizi gadā, jubilejas dienā (25. jūnijā). Pēc tam viņš man piešķīra milzīgu dāvanu, un es esmu dzīvā lieciniece tam, ka pēcnāves dzīve pastāv: tās parādīšanās laikā Dievs un Dievmāte ļāva man redzēt savu māti! Un tajā tikšanās reizē mamma man teica: "Mana meita, es ar tevi lepojos". Es vienkārši saku: Dievs mums ir parādījis ceļu, mūsu ziņā ir izvēlēties šo ceļu, kā nokļūt debesīs, mūžībā.

Pēc visiem šiem gadiem es joprojām jautāju Dievam, kāpēc Viņš izvēlējās mani, kāpēc es nejūtos atšķirīga no citiem. Dievs man ir devis lielu, lielu dāvanu, bet arī ļoti lielu atbildību gan Dieva, gan cilvēku priekšā. Es jūtu, ka savā dzīvē varu palīdzēt Dievmātei, nododot un liecinot par šo vēsti. Varbūt tāpēc Dievmāte man uzticēja uzdevumu lūgt par ģimenēm. Dievmāte aicina cienīt laulības sakramentu, dzīvot kristīgi ģimenēs; viņš aicina atjaunot ģimenes lūgšanu, lasīt Bībeli, doties uz Misi vismaz svētdienās; viņš mūs aicina uz Svēto Grēksūdzi reizi mēnesī... Es saku: Dievs no mums prasa tik maz, pat tikai piecas minūtes, lai pulcētos ģimenē un kopā lūgtos. Jo sātans vēlas iznīcināt mūsu ģimenes, bet ar lūgšanu mēs varam viņu uzvarēt. Šogad Dievmāte man uzticēja šo vēstījumu: “Dārgie bērni, es vienmēr esmu ar jums, nebaidieties. Atver savu sirdi, lai tajā ienāktu miers un mīlestība. Lūdziet par mieru. Miers. Miers ”Šodien es jūs lūdzu: atveriet savu sirdi un nesiet šo mieru savās ģimenēs, pilsētās un tautās. Tikai ar savu dzīvi, ar savu dzīvo liecību mēs varam palīdzēt Dievmātei īstenot viņas projektus. Es vienmēr lūdzu jūsu lūgšanas: atcerieties mūs, kas esam šeit jūsu lūgšanās, un mēs lūgsim par jums.