Jeļena no Medžugorjes: sātana darbība pret cilvēku skaidrojama ar madonnu

23. gada 1984. jūlijā mazā Jeļena Vasiļa piedzīvoja savdabīgu iekšējo pārbaudījumu. Tajā vakarā ap pulksten 20:30 klāt bija arī Komisijas psihologs-psihiatrs. Kad Jeļena sāka skaitīt Pateru, viņa jutās iekšēji bloķēta. Viņš vairs nekustējās. Es vairs nerunāšu. Psihiatrs viņai piezvanīja, bet neatbildēja. Pēc apmēram minūtes viņš, šķiet, atguvās un deklamēja Pater. Tad viņš ļoti nopūtās, apsēdās un paskaidroja: «Patera laikā (ko es deklamēju) es dzirdēju neglītu balsi, kas man teica:“ Beidz lūgt. Es jutos iztukšots. Es vairs pat nevarēju atcerēties Patera vārdus, un no sirds izcēlās sauciens: “Mana māte, palīdzi man!”. Tad es varēju turpināt». Dažas dienas vēlāk, 2. augusta vakarā (pirmā no trim gavēņa dienām, gatavojoties Jaunavas dzimšanas dienas svinībām), Marija iekšēji teica: “Esmu priecīga par jūsu dalību Misē. Turpiniet kā šovakar. Paldies, ka pretojies Sātana kārdinājumam. Intervijā ar Jeļenu (1985. gads) meitene ziņoja: Sātans mūs kārdina pat grupās; viņš nekad neguļ. Ir grūti atbrīvoties no sātana, ja mēs nelūdzam, ja nedarām to, ko Jēzus lūdz: lūdzieties no rīta, pusdienlaikā, vakarā klausieties Misi ar sirdi. Jeļena, tu velnu esi redzējusi? Es to esmu redzējis piecas reizes. Kad es redzu velnu, man nav bail, bet tas man sāp: var redzēt, ka viņš nav draugs.

Reiz, skatoties uz Bērna Marijas statuju, viņa teica, ka nevēlas, lai mēs viņu svētītu (nākamā diena bija 5. augusts, Jaunavas dzimšanas diena); viņš ir ļoti gudrs, dažreiz viņš raud. Uz 1985. gada jūnija vidu Jeļenai Vasiļai bija savdabīga vīzija: viņa ieraudzīja lielisku pērli, kas vēlāk sadalījās daļās un katra daļa nedaudz spīdēja un tad nodzisa. Dievmāte sniedza vīzijas skaidrojumu: Jeļena, katra cilvēka sirds, kas pilnībā pieder Tam Kungam, ir kā brīnišķīga pērle; tas spīd pat tumsā. Bet, kad tas nedaudz sadalās sātanam, mazliet grēkam, mazliet visam, tas izdziest un vairs nav nekā vērts. Dievmāte vēlas, lai mēs pilnībā piederētu Tam Kungam. Tagad mēs citējam citu Jeļenas pieredzi, kas palīdz izprast sātana aktīvo klātbūtni pasaulē un jo īpaši Medjugorjē: Jeļena 5. gada 1985. septembrī stāstīja, ka redzēja vīzijā Sātans piedāvājam Tam Kungam visu savu valstību, lai spētu uzvarēt. Medjugorjē, lai neļautu īstenoties Dieva plāniem.“Paskaties – Jeļena atbildēja uz lpp. Slavko Barbaric - Es to sapratu: Medjugorjē daudzi saņēma jaunu cerību. Ja Sātanam izdodas iznīcināt šo projektu, visi zaudē cerību vai daudzi zaudē cerību.

Tā ir Bībeles vīzija, arī Ījaba grāmatā atrodam līdzīgas atsauces: tādā gadījumā sātans Dieva troņa priekšā lūdz: dod man savu kalpu Ījabu, un es tev parādīšu, ka viņš nebūs tev uzticīgs. Tas Kungs ļauj pārbaudīt Ījabu (sal. ar Ījaba grāmatu, 1.-2. nodaļu, kā arī skatiet Atklāsmes 13,5 [arī Daniēla 7,12], kur runa ir par 42 mēnešiem, kas piešķirti zvēram, kas izcēlās no jūras). Sātans ar visiem iespējamiem līdzekļiem cīnās pret mieru, pret mīlestību, pret izlīgšanu. Sātans tagad ir atraisīts, nikns, jo Dievmāte caur Medjugorji īpašā veidā viņu ir atklājusi, parādījusi visai pasaulei! Jeļenai Vasilijai 4. gada 8. aprīlī bija vēl viena nozīmīga vīzija (kamēr vizionāri gatavojās 1985. augusta dienai, Jaunavas dzimšanas dienai, saskaņā ar to, ko viņa pati paziņoja Jeļenai): Jeļenai parādījās sātans, raudot un sakot: " Saki viņai – tas ir, Dievmātei, kāpēc velns neizrunā Marijas vārdu un pat ne Jēzus vārdu –, ka viņš nesvētī pasauli vismaz šovakar. Un sātans turpināja raudāt. Dievmāte nekavējoties parādījās un svētīja pasauli. Sātans nekavējoties novērsās. Dievmāte teica: "Es viņu labi pazīstu, un viņš aizbēga, bet viņš nāks vēlreiz, lai mēģinātu. Jaunavas Marijas svētībā, ņemot vērā to vakaru, bija garantija - kā teica Jeļena -, ka nākamajā dienā, 5. augustā, sātans nespēs kārdināt cilvēkus. Mūsu uzdevums ir daudz lūgt, lai Dieva svētība caur Dievmāti nolaižas pār mums un padzītu sātanu.

Jeļena Vasiļja, 11., intervēta par tēmu velns no Medjugorjes - Turīnas, sniedza dažas interesantas atbildes, par kurām mēs ziņojam:

Kas attiecas uz Sātanu, Dievmāte skaidri norādīja, ka viņš ir vislielākajā brīdī pret Baznīcu. Vai tiešām? Sātans var darīt, ja mēs viņam ļaujam, bet visas lūgšanas liek viņam atstumt un traucēt viņa plāniem. Ko jūs teiktu tiem priesteriem un ticīgajiem, kuri netic sātanam?

Sātans pastāv, jo Dievs nekad negribētu kaitēt saviem bērniem, bet to dara sātans.

Kāpēc mūsdienās ir vērojama īpaša sātana agresija pret cilvēkiem?

Sātans ir ļoti gudrs. Mēģiniet pārvērst visu par ļaunu.

Kas, jūsuprāt, mūsdienās rada vislielākās briesmas Baznīcai?

Sātans ir lielākās briesmas Baznīcai.

Citas intervijas laikā Jeļena par šo tēmu piebilda: Ja mēs maz lūdzam, vienmēr ir bailes (sal. Medjugorje – Turīna n. 15, 4. lpp.). Mēs zaudējam ticību, jo velns nekad neklusē, viņš vienmēr slēpjas. Viņš vienmēr cenšas mūs traucēt. Un, ja mēs nelūdzam, ir loģiski, ka tas var mūs traucēt. Kad mēs vairāk lūdzam, viņš kļūst dusmīgs un vēlas mūs vairāk traucēt. Bet mēs ar lūgšanu esam stiprāki par viņu. 11. gada 1985. novembrī Dons Luidži Bjanki intervēja Jeļenu, iegūstot interesantu informāciju: Ko saka pašreizējās Baznīcas Dievmāte? Man šodien bija vīzija par Baznīcu. Sātans cenšas izjaukt katru Dieva plānu. Mums ir jālūdz. Tātad sātans tika atbrīvots pret Baznīcu…? Sātans var darīt, ja mēs viņam ļausim. Bet lūgšanas viņu atgrūž un izjauc viņa plānus. Ko jūs teiktu priesteriem, kuri netic sātanam? Sātans patiešām pastāv. Dievs nekad nevēlas kaitēt saviem bērniem, bet Sātans to dara. Viņš visu pavērš ļaunā.

Jeļena Vasiļja skaidroja, ka starp runāšanu par Madonu un veidu, kā runāt par sātanu, ir būtiska atšķirība: Madonna nekad nesaka "mums vajag" un nervozi negaida, kas notiks. Viņš piedāvā sevi, viņš aicina, viņš ļauj iet. No otras puses, kad sātans kaut ko ierosina vai meklē, viņš ir nervozs, viņš negrib gaidīt, viņam nav laika, viņš ir nepacietīgs: viņš grib visu uzreiz. Fra Džuzepe Minto kādu dienu jautāja Jeļenai Vasilijai: vai ticība ir dāvana? Jā, bet mums viņš ir jāsaņem ar lūgšanu - atbildēja meitene. Kad mēs lūdzam, ticēt nav tik grūti, bet, kad mēs nelūdzam, mēs visi viegli apmaldāmies šajā pasaulē. Mums jāsaprot, ka velns vēlas mūs atraut no Dieva.Mums ir jātic, bet arī jāīsteno sava ticība, jo pat velns tic, mums jātic ar savu dzīvi.

Dialoga gaitā ar Jeļenu Vasiļu atklājās: Kas velnu biedē visvairāk? Mise. Tajā brīdī Dievs ir klāt.Un vai tev ir bail no velna? Nē! Velns ir gudrs, bet arī bezspēcīgs, ja esam kopā ar Dievu.Tad tas ir tas, kas no mums baidās.

1. gada 1. janvārī Jeļena grupai no Modenas ziņoja: Dievmāte ir daudz ko teikusi par televīziju: televīzija daudzas reizes viņu nostāda ellē. Lūk, kāds zīmīgs Jeļenas izteikums: Ļaunuma ir tik daudz, bet nāves brīdī Dievs visiem, maziem un veciem, dod laiku nožēlot grēkus. Jā, pat bērniem, jo ​​arī viņi nodara ļaunumu, viņi dažreiz ir ļauni, skaudīgi, nepaklausīgi, un tāpēc viņi ir jāmāca lūgt.

1986. gada jūnija sākumā Medjugorjē atradās daži parapsiholoģijas "eksperti", kuri teica, ka viņus "tur uzaicināja kāda izdevīga organizācija". Jeļena teica: “Mediji darbojas negatīvas ietekmes dēļ. Pirms nogādāšanas ellē sātans ļauj viņiem pārvietoties un klīst pēc viņa pavēles, tad aizved tos atpakaļ un aizver durvis uz elli.

22. gada 1986. jūnijā Dievmāte Jeļenai diktēja skaistu lūgšanu, kurā cita starpā teikts:

Ak Dievs, mūsu sirds ir dziļā tumsā; tomēr tas ir saistīts ar jūsu sirdi. Mūsu sirds cīnās starp Tevi un Sātanu: neļauj tam tā būt. Un vienmēr, kad sirds plosās starp labo un ļauno, lai jūsu gaisma to apgaismo un kļūst vienota. Nekad neļaujiet mūsos pastāvēt divām mīlestībām, ka divas ticības nekad nevar pastāvēt līdzās un ka meli un sirsnība, mīlestība un naids, godīgums un negodīgums, pazemība un lepnums.

Jeļena, braucot cauri Medjugorjei 1992. gada Ziemassvētku brīvdienās, atvēra mūsu sirdis tam, ko viņa šobrīd piedzīvo. Katru dienu viņa dzird savu iekšējo lokuciju, ko pavada intīmi tēli, un šķiet, ka viņa ir iegrimusi arvien dziļākā apcerē, neskatoties uz to, ka ir studente. Viņa jaunākais atklājums: "Es redzēju, ka Jaunava savā zemes dzīvē nekad nepārstāja lūgt Rožukroni". - Patīk? - Māsa Emanuela viņai jautāja - vai viņa atkārtoja Ave Maria pie sevis? - Un viņa: “Protams, ka viņa pati sev nesasveicinājās! Bet Viņa pastāvīgi meditēja par Jēzus dzīvi savā sirdī, un viņas iekšējais skatiens nekad viņu nepameta. Un vai mēs 15 noslēpumos nepārskatām savā sirdī visu Jēzus (un arī Marijas) dzīvi? Tas ir patiesais Rožukroņa gars, kas nav tikai Sveika, Marija skaitīšana. Paldies, Jeļena: ar šo spožo pārliecību jūs likāt mums saprast, kāpēc Rožukronis ir tik spēcīgs ierocis pret sātanu! Sirdī, kas ir vērsta pret Jēzu un pilns ar brīnumiem, ko Viņš ir darījis viņa labā, sātans nevarēs atrast vietu.