Eņģelis-sargeņģelis mūs ved caur sapņiem

Dažreiz Dievs var ļaut eņģelim nodot mums ziņojumus, izmantojot sapni, kā viņš to darīja ar Jāzepu, kuram teica: “Jāzeps, Dāvida dēls, nebaidieties ņemt līdzi savu sievu Mariju, jo tas, kas rodas viņa nāk no Svētā Gara ... Atmodināts no miega, Džozefs darīja tā, kā Tā Kunga eņģelis bija pavēlējis ”(Mt 1, 20-24).
Citā reizē Dieva eņģelis viņam sapnī sacīja: "Celies, ņem bērnu un viņa māti kopā ar jums un aizbēga uz Ēģipti un paliec tur, kamēr es tevi brīdināšu" (Mt 2, 13).
Miris Herods, atkal eņģelis parādās sapnī un saka viņam: "Celies, ņem bērnu un viņa māti sev līdzi un dodieties uz Izraēla zemi" (Mt 2:20).
Pat Jēkabs, guļot, bija sapnis: “Kāpnes gulēja uz zemes, kamēr tās augšdaļa sasniedza debesis; un, lūk, Dieva eņģeļi gāja tam augšā un lejā ... Šeit Kungs stāvēja viņa priekšā ... Tad Jēkabs pamodās no miega un sacīja: ... Cik šausmīga ir šī vieta! Šī ir pati Dieva nams, šīs ir durvis uz debesīm! " (Gn 28, 12-17).
Eņģeļi vēro mūsu sapņus, paceļas debesīs, nolaižas uz zemes, mēs varētu teikt, ka viņi to dara, lai pielūgtu mūsu lūgšanas un rīcību pie Dieva.
Kamēr mēs guļam, eņģeļi lūdz par mums un piedāvā Dievam. Cik daudz mūsu eņģelis lūdz par mums! Vai mēs domājām pateikties viņam? Ko darīt, ja lūgšanām lūgsim savas ģimenes vai draugu eņģeļus? Un tiem, kas pielūdz Jēzu tabernakulā?
Mēs lūdzam eņģeļus lūgšanām par mums. Viņi pārrauga mūsu sapņus.

Eņģeļi bieži mūs svētī Dieva vārdā. Tāpēc Jēkabs saka skaisti: “Eņģelis, kurš mani atbrīvoja no visa ļaunuma, svētī šos jauniešus, svētīdams savu dēlu Jāzepu un viņa brāļadēnus Efraimu un Manasu” (Gn 48 , 16).
Pirms gulētiešanas mēs lūdzam savam eņģelim Dieva svētību, un, kad mēs gatavojamies paveikt kaut ko mums svarīgu, mēs lūdzam šo svētību, it kā mēs pajautātu vecākiem, kad mēs gatavojamies doties prom, vai to, kā dara bērni, kad viņi dodas uz gulēt.