Dievmāte Medjugorjē stāsta, kā vienmēr lūgties pat tad, kad esi aizņemts

25. gada 2008. februāris
Dārgie bērni, šajā žēlastības laikā es jūs atkal aicinu uz lūgšanu un atteikšanos. Lai jūsu diena būtu savīta ar mazām dedzīgām lūgšanām visiem tiem, kas nav pazinuši Dieva mīlestību. Paldies, ka atsaucāties manam aicinājumam.
Daži Bībeles fragmenti, kas mums var palīdzēt saprast šo vēstījumu.
Tobiass 12,8-12
Laba lieta ir lūgšana ar gavēšanu un almīšana ar taisnīgumu. Labāk mazais ar taisnīgumu nekā bagātība ar netaisnību. Labāk ir dot dāvanas, nevis nolikt malā zeltu. Ubagošana izglābj no nāves un attīra no visiem grēkiem. Tie, kas dod almu, baudīs ilgu mūžu. Tie, kas izdara grēku un netaisnību, ir viņu dzīves ienaidnieki. Es gribu jums parādīt visu patiesību, neko neslēpjot: es jums jau esmu iemācījis, ka ir labi slēpt ķēniņa noslēpumu, kamēr ir gods atklāt Dieva darbus. Tāpēc ziniet, ka tad, kad jūs un Sāra bijāt lūgšanā, es pasniegtu lieciniet par jūsu lūgšanu Kunga godības priekšā. Tātad pat tad, kad jūs apbedījāt mirušos.
Salamana pamācības 15,25-33
Kungs noplēš lepno māju un padara atraitnes robežas stingras. Ļaunās domas Kungam ir pretīgas, bet tiek novērtēti labvēlīgi vārdi. Tas, kurš ir alkatīgs par negodīgiem ienākumiem, izjauc savas mājas; bet kas ienīst dāvanas, tas dzīvos. Taisnīgo prāts meditē pirms atbildēšanas, bezdievīgā mute pauž ļaunumu. Kungs ir tālu no ļaunajiem, bet viņš klausa taisnīgo lūgšanas. Gaismas izskats priecē sirdi; priecīgas ziņas atdzīvina kaulus. Auss, kas klausās sveiciena pārmetumus, atradīsies savās mājās gudro vidū. Kas atsaka labojumu, nicina pats sevi, kurš klausās pārmetumus, iegūst jēgu. Dieva bailes ir gudrības skola, pirms slavas ir pazemība.