Dievmāte Medjugorjē runā ar jums par gavēni un to, kā iegūt žēlastības

Ziņojums datēts ar 31. gada 1981. augustu
Lai šis slimais bērns tiktu izārstēts, viņa vecākiem ir stingri jātic, nopietni jālūdz, jāgavē un jānožēlo.
Daži Bībeles fragmenti, kas mums var palīdzēt saprast šo vēstījumu.
Jesajas grāmata 58,1-14
Viņa kliedz prāta augšgalā, neņem vērā; kā trompete, paceliet balsi; viņš pasludina savus noziegumus manai tautai, savus grēkus Jēkaba ​​namam. Viņi katru dienu meklē mani, vēloties uzzināt manus ceļus, tāpat kā cilvēki, kas praktizē taisnīgumu un nav atteikušies no sava Dieva tiesībām; viņi man prasa pareizus spriedumus, viņi alkst pēc Dieva tuvuma: “Kāpēc gan ātri, ja jūs to neredzat, mūs nonāvējat, ja jūs to nezināt?”. Lūk, gavēņa dienā tu rūpējies par savām lietām, moci visus savus darbiniekus. Šeit jūs ātri pārvietojaties starp strīdiem un strīdiem un sitieniem ar negodīgiem sitieniem. Neveiciet strauji vairāk kā šodien, lai troksni varētu dzirdēt augstu. Vai badošanās, ko es alkstu, ir tāda, kā dienā, kad cilvēks sevi mirst? Lai saliektu galvu kā skriešanās, gultai izmantotu maisu un pelnu, varbūt jūs to gribētu saukt par gavēni un Kungam patīkamu dienu?

Vai tas nav ātrs, ko es gribu: atvienot negodīgās ķēdes, noņemt jūga saites, atbrīvot apspiestos un salauzt katru jūgu? Vai tas nav maizes dalīšana ar izsalkušajiem, nabadzīgo, bezpajumtnieku ievešana mājā, kaila redzama tērpšana, nenoņemot acis no jūsu miesas? Tad tava gaisma celsies kā rītausma, tava brūce drīz sadzīs. Jūsu taisnība staigās jūsu priekšā, Kunga godība sekos jums. Tad jūs viņu piesauksit, un Tas Kungs jums atbildēs; jūs lūgsities pēc palīdzības, un viņš teiks: "Šeit es esmu!" Ja jūs atņemat apspiešanu, pirksta rādīšanu un bezdievīgu runāšanu no jūsu vidus, ja jūs piedāvājat maizi izsalkušajiem, ja jūs apmierināt tos, kas gavē, tad tumsā spīdēs jūsu gaisma, jūsu tumsa būs kā pusdienlaiks. Kungs tevi vienmēr vadīs, viņš tevi apmierinās sausās zemēs, viņš atjaunos tavus kaulus; tu būsi kā apūdeņots dārzs un avots, kura ūdeņi neizžūst. Jūsu tauta atjaunos senās drupas, jūs atjaunosit tālo laiku pamatus. Viņi tevi sauks par breccia remontētāju, sagrautu māju restaurētāju, kurā dzīvot. Ja jūs atturēsities no sabata pārkāpšanas, no darīšanas man svētā dienā, ja jūs sauksiet sabata prieku un godināsit svēto dienu Kungam, ja jūs to pagodināsit, izvairoties no došanās, veikt uzņēmējdarbību un kaulēties, tad jūs atradīsit iepriecini Kungu. Es likšu jums izturēt zemes augstumus, es likšu jums nobaudīt sava tēva Jēkaba ​​mantojumu, jo Tā Kunga mute ir runājusi.
Sirach 10,6-17
Neuztraucieties par savu kaimiņu par jebkādām kļūdām; nedariet neko dusmās. Lepnums ienīst Kungu un cilvēkus, netaisnība ir pretīga abiem. Negodīguma, vardarbības un bagātības dēļ impērija pāriet no vienas tautas uz otru. Kāpēc uz zemes lepojas, kas ir zeme un pelni? Pat tad, kad dzīvs, viņa zarnas ir nožēlojamas. Slimība ir ilga, ārsts par to smejas; tas, kurš šodien ir karalis, mirs rīt. Kad cilvēks mirst, viņš manto kukaiņus, zvērus un tārpus. Cilvēciskā lepnuma princips ir novērsties no Kunga, turēt sirdi prom no tiem, kas to ir radījuši. Patiešām, lepnuma princips ir grēks; kurš pats sevi pamet, apkārt izplata negantību. Tas ir iemesls, kāpēc Tas Kungs padara viņa sodus par neticamiem un nodod viņu līdz galam. Kungs ir nolaidis spēcīgo troni, viņu vietā lika pazemīgajiem sēdēt. Tas Kungs ir iznīcinājis tautu saknes, viņu vietā ir iestādījis pazemīgos. Kungs ir izjaucis tautu reģionus un iznīcinājis tos no zemes pamatiem. Viņš tos izdzina un iznīcināja, un viņš lika viņu piemiņai pazust no zemes.