Čenstohovas Melnā Madonna un brīnums apgānīšanas laikā
La Melnā Madonna Čenstohovas ikona ir viena no katoļu tradīcijām visvairāk mīlētajām un cienītākajām ikonām. Šo seno svēto tēlu var atrast Jasna Gora klosterī Čenstohovas pilsētā Polijā. Tās vēsturi apvij noslēpumi, un leģendas, kas to ieskauj, papildina tās šarmu.
Melnās Madonnas tēls ir krāsotas uz koka paneļa, kura izmērs ir aptuveni 122 centimetri x 82 centimetri. Tās precīza izcelsme joprojām ir vēsturnieku diskusiju jautājums, taču parasti tiek uzskatīts, ka ikona ir datēta ar to viduslaiku periods, ap 14. gs. Saskaņā ar leģendu, attēlu gleznojis Sanluka, evaņģēlists, uz Marijas galda māte Jēzus, kas izgatavots no koka no tā paša krusta, uz kura tika krustā sists Jēzus.
Melnās Madonnas brīnums
Laika gaitā bildei nācās piedzīvot dažādas peripetijas. Iekš 1382, Opoles princis Ladislauss uzcēla klosteri uz kalna Jasna Gora, kur kopā ar mūkiem tika pārnests arī attēls. Tomēr visspilgtākā epizode notiek 1430 kad svētnīcai uzbruka Husīti, Ka viņi apgānīja ikonu sitot viņu ar zobens un izraisot a brīnumaina asiņošana kas piesaistīja ticīgo pūļus.
Pāvests Klements XI 1717. gadā viņš lika to atjaunot, un kopš tā laika tas ir mīlēts un cienīts visā Polijā. Šī ikona ir iedvesmojusi daudzus svētceļojumi un dievkalpojumi. Katru gadu miljoniem svētceļnieku dodas to apmeklēt, nesot sev līdzi lūgšanas un aizlūgumus. Vēsturnieki ir reģistrējuši klātbūtni pāvesti, karaļi, ģenerāļi un parastie svētceļnieki starp tiem, kas gadsimtu gaitā ir lūguši šī svētā tēla priekšā.
Mūsdienās šī Madonna joprojām ir viena no ikoniskākajām svarīgs katoļu ticības. Viņa klātbūtne ir simbols cerība un aizsardzība un daudzi ticīgie viņu ciena kā īpašu saikni ar Jaunavu Mariju.