Pacietības tikums, atdarinot Mariju

PACIENTA DVĒSELE AR IMAKULĒTO MARIJU

1. Marijas sāpes. Jēzus, kaut arī Dievs, savā mirstīgajā dzīvē vēlējās ciest sāpes un bēdas; un, ja Viņš atbrīvoja savu Māti no grēka, Viņš viņu neatbrīvoja no ciešanām un daudzām ciešanām! Marija miesā cieta par nabadzību, par viņas pazemīgā stāvokļa neērtībām; viņa cieta savā sirdī, un septiņi zobeni, kas viņai caurdūra, Mariju padarīja par Sāpju Māti, Mocekļu karalieni. Kā Marija izturējās starp tik daudzām sāpēm? Atkāpusies, viņa panesa viņus kopā ar Jēzu.

2. Mūsu sāpes. Cilvēka dzīve ir ērkšķu mudžeklis; bēdas seko viena otrai bez atelpas; nosodījums sāpju maizei, kas izteikts pret Ādamu, mūs noslogo; bet tās pašas sāpes var kļūt par mūsu grēku nožēlošanu, daudzu nopelnu avotu, vainagu Debesīm, kur viņus cieš ar atkāpšanos ... Un kā mēs tos panesim? Diemžēl ar cik sūdzību! Bet ar kādiem nopelniem? Vai mazie salmiņi mums neizskatās kā sijas vai kalni?

3. Pacietīgā dvēsele kopā ar Mariju. Daudzie izdarītie grēki būtu pelnījuši daudz nopietnākus sodus! Vai tikai domai par izvairīšanos no šķīstītavas nevajadzētu mudināt mūs ar prieku aptumšoties dzīvē? Mēs esam pacietīgā Jēzus brāļi: kāpēc gan viņu neatdarināt? Šodien mēs atdarinām Marijas piemēru viņas atkāpšanās gadījumā. Mēs ciešam klusumā kopā ar Jēzu un par Jēzu; nesīsim ar dāsnumu jebkādas ciešanas, kuras Dievs mums sūta; mēs pastāvīgi ciešam, līdz iegūstam vainagu. Vai jūs to apsolāt?

PRAKSE. - Deklamējiet deviņas sveicinātājas ar ejakulāciju: Esiet svētīts utt.; cieš, nesūdzoties.