Tēva vēstule meitai

Šodien es gribu runāt par vīrieti
tas netiek daudz ņemts vērā.
Cilvēks, kurš kādā brīdī
savas dzīves viņš satika meitu
kas nav viņa meita.
Cilvēks, kurš kādā brīdī
viņa dzīve zināja spēli,
viņš pazina smaidu,
un nezinot, kā viņš pazina mīlestību
kurš nezināja.
Cilvēks, kurš gaidīs savu bērniņu
kad viņš atgriežas no skolas,
vīrietis, kurš negulēs, ja viņa meita
nevarēs gulēt.
Cilvēks, kurš palīdzēs savai mazajai meitenei
mācīties, braukt ar velosipēdu,
mīlēt, labi dzīvot.
Cilvēks, kurš, kad viņa meita iziet
pirmo reizi ar savu draugu
negulēs visu nakti.
Vīrietis, kuram nekad nav bijusi meita
bet kādā viņa dzīves brīdī
viņš jūtas kā tēvs. Tēvs mīlestībai,
no meitas, kura nav viņas meita.
Mīlēt savus bērnus ir slavējami un svēti,
bet mīlēt citu bērnus ir rīcība
ko izdodas izdarīt nedaudziem tēviem.
Šajā 19. marta Sv. Jāzepa dienā plkst.
Tēva diena, es gribu veltīt domu
tiem tēviem, kuri mīl citu bērnus
tāpat kā Svētais Jāzeps, kurš mīlēja Jēzu
kurš nebija viņa īstais dabīgais dēls.
Mana meita, kad tu izaugsi
un dzīve liks jums uz virvēm,
ja jūtaties vientuļš, nonācis grūtībās,
pagriezieties atpakaļ, ka jūsu Tēvs vienmēr būs tur
nevis Tēvs, kurš vienmēr mīlēs savu meitu, nevis meitu.

Par tonju
RAKSTĪTS PAOLO TESCIONE
KATOLISKAIS BLOGERS