Lūgšanas nozīme: kāpēc un kā to izdarīt!

Lūgšana ir - dzīvs ūdens, ar kuru dvēsele remdē slāpes. Lūgšana ir nepieciešama visiem cilvēkiem, nevis kokiem, kuriem nepieciešams ūdens. Tāpēc, ka ne koki nevar nest augļus, ja caur saknēm neuzsūc ūdeni, tāpat mēs nevaram nest dārgos dievbijības augļus, ja nebarojamies ar lūgšanām. Tāpēc, izkāpjot no gultas, mums vajadzētu sagaidīt sauli, kalpojot Dievam. Sēžot pie pusdienu galda un gatavojoties atpūtai, mums vajadzētu lūgt Dievu.

Pareizāk sakot - katru stundu mums vajadzētu lūgt lūgšanu Dievam, tādējādi ar lūgšanas palīdzību apceļojot ceļu, kas vienāds ar dienas garumu. Ja dēmoni ir lūguši To Kungu, lai viņš viņus nenosūta bezdibenī un viņu lūgums ir izpildīts, cik ātri atbildēsim uz mūsu lūgšanām, kas esam apģērbti Kristū. Kad mēs lūdzam, lai mēs tiktu atbrīvoti no saprātīgas (garīgas) nāves? Tāpēc veltīsim sevi lūgšanai, jo tās spēks ir liels.

Lūgšana ir viena no cilvēku pamatvajadzībām, kas dievbijīgi virza dvēseli uz Dievu. Cilvēka sirds vārds ar Dievu, garīga saikne starp cilvēka saprātu un Radītāju. Starp bērniem un Debesu Tēvu, saldo vīraka Dievu, nozīmē pārvarēt nemierīgos dzīves viļņus, visu ticīgo neuzvaramo klinti, dievišķo apģērbu, ar kuru dvēsele ir apvilkta ar labestību un skaistumu. Visu dievbijīgu darbu māte, aizsprosts pret cilvēka lielākā ienaidnieka viltību.

Velns - līdzeklis, lai nomierinātu Dievu par grēku piedošanu, patvērums, kuru viļņi nespēj iznīcināt. Prāta apgaismība, izmisuma un sāpju cirvis. Vieta, kur dot dzīvību cerībai, dusmu mazināšanai, aizstāvis visiem tiesātajiem, ieslodzīto prieks. Mēs lūdzam un ticam Dievam katru savas dzīves dienu.